GeoSELECT.ru



Спорт / Реферат: Влияние автотранспорта на человека (Спорт)

Космонавтика
Уфология
Авиация
Административное право
Арбитражный процесс
Архитектура
Астрология
Астрономия
Аудит
Банковское дело
Безопасность жизнедеятельности
Биология
Биржевое дело
Ботаника
Бухгалтерский учет
Валютные отношения
Ветеринария
Военная кафедра
География
Геодезия
Геология
Геополитика
Государство и право
Гражданское право и процесс
Делопроизводство
Деньги и кредит
Естествознание
Журналистика
Зоология
Инвестиции
Иностранные языки
Информатика
Искусство и культура
Исторические личности
История
Кибернетика
Коммуникации и связь
Компьютеры
Косметология
Криминалистика
Криминология
Криптология
Кулинария
Культурология
Литература
Литература : зарубежная
Литература : русская
Логика
Логистика
Маркетинг
Масс-медиа и реклама
Математика
Международное публичное право
Международное частное право
Международные отношения
Менеджмент
Металлургия
Мифология
Москвоведение
Музыка
Муниципальное право
Налоги
Начертательная геометрия
Оккультизм
Педагогика
Полиграфия
Политология
Право
Предпринимательство
Программирование
Психология
Радиоэлектроника
Религия
Риторика
Сельское хозяйство
Социология
Спорт
Статистика
Страхование
Строительство
Схемотехника
Таможенная система
Теория государства и права
Теория организации
Теплотехника
Технология
Товароведение
Транспорт
Трудовое право
Туризм
Уголовное право и процесс
Управление
Физика
Физкультура
Философия
Финансы
Фотография
Химия
Хозяйственное право
Цифровые устройства
Экологическое право
   

Реферат: Влияние автотранспорта на человека (Спорт)


R?n??u vidusskola


[pic]



Autotransporta atra?oto g?zu un trok??a ietekme uz cilv?ka vesel?bu



Autors: Rom?ns V?veris

Darba vad?t?ja: Olga Mar?enko

pedago?ijas ma?istre,

?eogr?fijas skolot?ja



R?ga

2004



Saturs


Ievads......................................................................
...............................3
1.Tehnosf?ra – jauns vides apdz?vot?bas tips
(veids).............................4
1.1.Autotransporta atra?oto g?zu pies?r?ojums
atmosf?r?....................5
1.2.Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j?
vid?.......................9
2.Atra?oto izpl?des g?zu ietekme uz cilv?ka
vesel?bu..........................11
2.1.Trok??a ietekme uz
cilv?ku.............................................................13
3.Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo
st?vokli......................15
Nobeigums...................................................................
..........................25
Izmantot?
literat?ra..................................................................
..............26
Anot?cija...................................................................
.............................27
Annotation ………………………………………………………….....28
Аннотация…………………………………………………………….29
Pielikumi...................................................................
..............................30
Ievads

Ikviens cilv?ks ir apk?rt?j?s pasaules sast?vda?a. ?aj? pasaul?
cilv?ks un apk?rt?j? vide veido nep?rtrauktas darb?bas sist?mu: „ cilv?ks
apdz?vot? vide”. Darbojoties ?aj? sist?m?, cilv?ks nep?rtraukti risina
vismaz divus uzdevumus:
. Savu fiziolo?isko sp?ju nodro?in??anu
. Izdz?vo?anas uzlabo?anas komfortu
Patst?v?g? c??? par savu eksistenci, diem??l, novedu?as cilv?ku pie
noz?m?gas t? ietekmes uz apk?rt?jo vidi, p?rv?r?ot visu dz?vo tehnosfer?,
kas ir vides apdz?vot?bas jauns tips. Vienlaikus ar cilveka pr?tu un rok?m
rad?t? tehnosf?ra, kuras uzdevums ir maksim?li apmierin?t t?s vajadz?bas
p?c dro??bas un komforta, daudzk?rt nav attaisnojusi cilv?ku cer?bas.
Modern?s pasaules m?sdienu cilv?ki s?k aizsarg?ties no antropog?n?m
briesm?m. ??s briesmas atmosf?r? tiek noteiktas p?c toksisko vielu
daudzuma, kuras atmosf?r? izdala autotransports, bez kura nav iedom?jama
m?sdienu cilv?ka eksistence. Ja atra?ot?s g?zes uz cilv?ku iedarbojas
netie?? ce??, tad troksnis, kuru rada autotransports, ir vistie??kais
uzbudin?t?js, tas noved cilv?ku pie dzirdes zuduma un nervu sist?mas
sabrukuma.
P?t?juma objekts:
. Tehnog?n? faktora izcelsme
. Autotransporta rad?t?js: troksnis un atra?ot?s g?zes
P?t?juma priek?mets: tehnog?no faktoru izcelsmes kait?g? ietekme uz
cilv?ka vesel?bu
P?t?juma m?r?is: noteikt autotransporta ietekmes l?meni uz cilv?ku
vesel?bu, kuri dz?vo noz?m?gu autoce?u tuvum?
Hipot?ze: Jo tuv?k cilv?ks dz?vo intens?vas autotransporta ce?u
kust?bas tuvum?, jo past?v liel?ka psihoemocion?lo stresu un riska
slim?bu iesp?jam?ba
Uzdevumi: 1.Noskaidrot iesp?jamo autotransporta faktoru ietekmi uz
cilv?ku
2. Noteikt tehnog?no faktoru meh?nismu un seku
ietekmi uz cilv?ka vesel?bu
3. Noteikt cilv?ku psihoemocion?lo reakciju, kuri
dz?vo pastiprin?tas autotransporta ce?u kust?bas tuvum?
Metodes: 1. Izvirz?t?s probl?mas teor?tisk?s liter?t?ras anal?ze
2. Nov?rojumi
3. P?t?jumi
4. Anket??anas – aptaujas metode
5. Statistikas datu metodisk? apstr?de
P?t?juma b?ze: Vecm?lgr?vja ielas ar intens?vu autotransporta ce?u
kust?bu: Meldru iela, A.Dombrovska iela, 1.l?nija
1. Tehnosf?ra – jauns cilv?ka uztur??an?s vides veids (tips).


Visa m?su 6. miljardu cilv?ce dz?vo liel? gaisa oke?n?, ko sauc par
atmosf?ru.
Atmosf?ra – Zemes g?zes apvalks, kur? sast?v no gais? eso??s g?zes
sajaukuma.
T?s sast?vda?as – sl?peklis un sk?beklis ir attiec?b?s 4:1. Cilv?ku
ietekm? atmosf?ras zem?kie sl??i (15 – 25 km), jo tie?i ?aj? sl?n?
koncentr?jas galven? gaisa masa.
Gaiss – viens no galvenajiem dz?v?bai svar?g?kajiem apk?rt?j?s vides
elementiem. Gaisa t?r?bai uz Zemes ir dz?v?bai vissvar?g?k? noz?me. Tad,
k?p?c cilv?ks, apzinoties gaisa atmosf?ras noz?m?bu, past?v?gi, cen??s to
pies?r?ot?
20.gadsimts ir rakstur?gs ar iedz?vot?ju bl?vuma un urbaniz?cijas
pieaugumu. ?ie procesi v?rien?gi att?st?ju?i r?pniec?bu un transportu, k?
rezult?t? uz biosf?ru piln?b?, bet uz atmosf?ru da??ji pieaugusi tehnog?n?
slodze.
Biosf?ra – dz?v?bas izplat?bas lauks uz Zemes, kur? sast?v no
atmosf?ras apak??j?s k?rtas, hidrosf?ras un atmosf?ras aug??j?s k?rtas.
Cilv?ka akt?v?s tehnog?n?s darb?bas rezult?t? daudz?s m?su plan?tas
zemes viet?s tiek izjaukta biosf?ra un rad?ts jauns vides apdz?vot?bas
veids – tehnosf?ra.
Ar tehnosf?ru m?s saprotam biosf?ras re?ionu, kuru izveidojis cilv?ks,
t? nodro?inot sev komfortablu dz?vo?anu.[3]
Izveidojot tehnosf?ru, cilv?ks cen?as uzlabot vides apdz?vot?bas
komfortu.
Tom?r, ar cilv?ka rok?m un pr?tu izveidot? tehnosf?ra ir nepiel?dzami
pies?r?ojusi gaisa oke?nu, k? ar? l?n?m ietekm?jusi cilv?ku vesel?bu, kuri
dz?vo liel?s pils?t?s un r?pniec?bas zon?s. Viens no posto??kajiem
faktoriem, kas destrukt?vi ietekm? m?sdienu pils?tu gaisa atmosf?ras
kvalit?ti, ir masveida transporta l?dzek?u izmanto?ana.
1.1. Autotransporta izpl?des g?zu pies?r?ojums


Cilv?ka tiek?an?s p?c komforta, un patst?v?gas kravas un pasa?ieru
pl?smas palielin??ana noved pie pasaules automob??u parka palielin??an?s.
K? redzams 1.1. diagramm?, visliel?kais pieaugums ir tie?i vieglajiem
automob??iem, cilv?ku materi?l? st?vok?a uzlabojuma rezult?t?. Ar? Latvij?
autoparks k??st aizvien pla??ks, pie kam, tas nepavisam nepapildin?s ar
jaun?m ma??n?m. Tas rada zin?mu trauksmi.

1. diagramma. Pasaules automob??u parka skaitliskums (milj./gab.)

1.1. grafiks. Automob??u skaita palielin??ana R?g?
[pic]
[pic]


Atra?ot?s g?zes, izpl?des produkti, k? mehanisk?s da?as un riepas, t? ar?
ce?u segums, sast?da vair?k k? pusi no antropog?n?s izcelsmes atmosf?ras
paliek?m.
Dzin?ju iek??j?s sadeg?anas galvenais izdales avots ir atra?ot?s g?zes
(AG). To (AG) sast?vs ir atkar?gs no izlietot?s degvielas, e??as un dzin?ja
darba re??ma, t? tehnisk? st?vok?a, automob??a noteikt? virziena u.c.

2. diagramma. Izdal?jumu sast?vs un daudzuma raksturojums par
automob??a 15000 t?ksto? nobrauktajiem km ar benz?na dzin?ju[2]
[pic]
Atra?ot?s g?zes kop? veido sare???tu kompleksu, ieskaitot apm?ram 300
komponentu, no kur?m tikai 4 – nav toksiskas (sl?peklis, sk?beklis,
?de?radis, ?dens tvaiki).

1. tabula. Atra?oto g?zu komponentu kvantit?te

|Komponenti |Kompon?ntu kvantit?te, % |Piez?me |
| |Karboratora dzin?js|D?ze?dzin?js | |
|N2 |74 - 77 |76 - 78 |Nav toksisks |
|O2 |0,3 - 8 |2 - 18 | |
|H2O (p?ris) |3 – 5,5 |0,5 - 4 | |
|CO2 |5 - 12 |1 - 10 | |
|H2 |0 - 5 |- | |
|CO |0,5 - 12 |0,01 – 0,5 |Toksisks |
|NOx |L?dz 0,8 |0,0002 – 0,5 | |
|CnHm |0,2 - 3 |0,009 – 0,5 | |
|Aldeg?di |L?dz mg/l |0,001 – 0,09 mg/l | |
|Sodr?ji |0 - 0,04 g/m3 |0,01 – 1,1 g/m3 | |
|Benzapir?ns |10 – 20 mkg/m3 |L?dz kg/m3 | |

Benz?na dzin?ji vidi pies?r?o vair?k nek? d?ze?dzin?ji. Ikviena automa??na
ar benz?na dzin?ju nobraucot 15000 km vid?ji izlieto 4350 kg sk?bekli, bet
izdara 3250 kg oglek?a dioks?du, 530 kg oglek?a oks?du, 93 kg og??de?radi,
27 kg sl?pek?a oks?du. Visvair?k ind?g?s g?zes izdal?s tad, kad motors
darbojas br?vgait?, kad automa??na izkustas no vietas un uz?em ?trumu.
Auksts dzin?js izdala maksim?lu og??de?ra?a daudzumu vai p?rbag?tin?tu
mais?jumu. ??ds g?zu apjoms var sasniegt 11 % no visa automob??a g?zu
apjoma.
Atmosf?r? iepl?du?o kait?go vielu daudzums atra?oto g?zu sast?v? ir
atkar?gs no automob??a kop?j? tehnisk? st?vok?a, bet ?pa?i no dzin?ja, kur?
ir visliel?kais pies?r?ojuma avots. T? pie karboratora regul??anas
trauc?jumiem CO izdal?jumi palielin?s 4 – 5 reizes.
Etilbenz?na pielieto?ana, kura sast?v? ir svina savienojumi, izraisa
gaisa atmosf?ras pies?r?ojumu ar ?oti toksiskiem svina savienojumiem.
Atmosf?r? nok??st apm?ram 70 % svina, kur? ir pievienots benz?nam ar
etil??idrumu, no tiem 30 % uzreiz nos??as uz zemes, bet 40 % paliek
atmosf?r?.
Gad? viens vid?jas celtsp?jas automob?lis izdala 2,5 0 3 kg svina.
Svina koncentr?cija gais? ir atkar?ga no svina satura benz?n?:
Svina saturs benz?n?, g/l.....................0,15 0,20
0,25 0.50
Svina koncentr?cija gais?, mg/m3.......0,40 0,50 0,55
1,00
Jau sen liel?kaj?s Austrumeiropas valst?s praktiz? to, ka augsti
toksisko svina savienojumu iekl??anu atmosf?r? etil?t? benz?na viet?
aizst?j ar neetil?to.
Doto r?d?t?ju anal?ze 1.1. tabul? r?da, ka visliel?kais toksiskums ir
karboratoros, jo tiem ir visliel?kie CO, NOx, CnHm u.c. izdal?jumi. D?ze?u
dzin?ji lielos daudzumos izdala sodr?jus, kuri t?r? veid? nav toksiski.
Tom?r da?ai sodr?ju virspus? ir toksiskas vielas, tai skait?, ar?
koncerog?n?s. Sodr?ji gais? var atrasties l?dzsvara st?vokl? ilgu laiku,
l?dz ar to palielin?s toksisko vielu iedarb?ba uz cilv?ku.[3]
Ielu un ma?istr??u g?zes pies?r?ot?bas l?menis ir atkar?gs no
automob??u kust?bas intensit?tes, trases reljefa un platuma,
meteorolo?iskajiem apst?k?iem, kravas transporta un autobusu kop?j?s
pl?smas u.c. faktoriem.[7]
Pie intens?vas kust?bas 500 transporta vien?bu stund? oglek?a oks?da
koncentr?cija var sasniegt l?dz 60 PKR (pie?aujam? koncentr?cijas robe?a).
PKR – tas ir maksim?lais kait?go vielu daudzums, kura iedarb?ba uz
cilv?ka organismu liekas nekait?gs un tikai 40 m att?lum? nep?rsniedz
normu.

Kopum? pasaules automob??u parks ar dzin?jiem katru dienu izdala
miljoniem tonnu:

. oglek?a oks?da – 260
. lidojo?o og??de?ra?u – 40
. sl?pek?a oks?da – 20

Pasaules liel?ko pils?tu automob??u transports pies?r?o gaisa
atrmosf?ru %:
Oglek?a oks?ds Sl?pek?a oks?ds
Og??de?ra?i
Maskava 96,3 32,6
64,4
Sanktp?terburga 88,1 31,7
79
Tokija 99
33 95
?ujorka 97 31
63

Da??s pils?t?s CO koncentr?cija ?s? laika period? sasniedz 200 mg/m3
un vair?k, normat?vos nor?d?taj?s maksim?li pie?aujam?s koncentr?cijas 40
mg/m3 – ASV un 10 mg/m3 – Krievij?.[9]
??d? veid? analiz?jot situ?ciju par automob??u atra?otaj?m g?z?m,
apstiprin?s, ka ieg?stot komforti braucot ar ma??nu, cilv?ks gaisa
atmosf?rai pasniedz veselu toksisko piemais?jumu „bu?eti”.
Tom?r toksisk?s vielas neb?t nav viss, ko mums „d?vina” civiliz?cijas
labumi. V?l viena n?vejo?a autotransporta iedarb?ba – tas ir, auto
izrais?tais troksnis. ?o jaut?jumu apskat?sim n?ko?aj? noda??.
2. Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j? vid?


Autotransports ir viens no galvenajiem trok??a avotiem pils?t?s. Tas
ir k?uvis visizplat?t?kais un agres?v?kais apk?rt?j?s vides fiziskais
faktors.
Ar vardu „troksnis” m?s saprotam nev?lamas un nepat?kamas ska?as,
kuras trauc? klusumu un izraisa kaitino?u iedarb?bu uz cilv?ku.[7]
A.Koro?ova p?t?jumi liecina, ka p?d?jos 10 gados trok??a intensit?te
pasaules liel?kaj?s pils?tas ir palielin?jusies par 10 – 15 dBA.
Pie lielas transporta pl?smas bl?vuma kop?jais trok??a l?menis
sasniedz 80 dBA.

3. diagramma. Autotransporta trok??a pies?r?ojums

[pic]
K? redzam 1.3. diagramm?, trok??a l?menis sasniedz 50 – 58 dBA. Da?i
autotransporta veidi ?o normu p?rsniedz gandr?z 2 reizes. Nakts laik?
trok??a l?menis 30 – 40 dBA ir ?oti nopietns trauc?jo?ais faktors.[7]
Ekspluat?cijas proces? augstu trok??a l?meni izraisa smagie automob??i
un autovilcieni ar d?ze?dzin?jiem (70 dBA), sal?dzin?jumam varam atz?m?t,
ka elektromob??a troksnim ir 35 – 38 dBA.
Trok??a l?menis b?tiski izmain?s atkar?b? no dzin?ja veida, re??ma un
kust?bas ?truma, automob??a tehnisk? st?vok?a, k? ar? no transporta pl?smas
intensit?tes, ce?a seguma veida un t? st?vok?a, ce?a b?ves bl?vuma un
augstuma, za??s zonas daudzuma, ce?u un ielu vertik?l? un horizont?l?
izvietojuma. Trok??a l?me?a izmai?as katr? dotaj? gad?jum? var notikt 10
dBA robe??s.[8]
Automob??u kust?bas galvenie trok??a avoti ir dzin?ji, transmisijas
agreg?ti, ventilatori, sl?p?t?ji, riepas. ?o avotu trok??u l?menis izmain?s
no kust?bas ?truma un automob??a slodzes. Piem?ram, pie kust?bas ?truma 75
– 80 km/h un pie pilnas automob??a slodzes troksni rada dzin?js, pie ?truma
80 – 100 km/h – riepas.
Dzin?ja troksnis krasi palielin?s t? iedarbin??anas un uzsild??anas
br?d?. Automob??a kust?ba pirmaj? ?trum? izraisa nevajadz?gu degvielas
atdevi, ?aj? laik? dzin?ja troksnis 2 reizes p?rsniedz 2 ?truma izrais?to
troksni. ?oti lielu troksni izraisa automob?lis pie straujas bremz??anas
liel? ?trum?. Troksnis man?mi samazin?s, ja kust?bas ?trumu samazina uz
dzin?ja r??ina no apak??j?s bremzes iesl?g?anas br??a.[8]
Liel?s pils?t?s caurlaides sp?jas ir praktiski izsmeltas. Tas ir
novedis pie autotransporta vid?j? kust?bas ?truma samazin??an?s pils?t?
l?dz 12 – 15 km/h un pie bie?iem sastr?gumiem uz iel?m.[9]
T?d? veid? pils?tas troksnis, kuru rada transports, ir otrs apk?rt?j?s
vides destrukt?vais iedarb?bas faktors, pie kam, daudz agres?v?ks, jo
ikdien? m?s sastopamies ar ?o negat?vo tehnosf?ras par?d?bu. Toksisko vielu
un trok??a ietekmi uz cilv?ka vesel?bu apskat?sim n?ko?aj? noda??.
1. Atra?oto g?zu ietekme uz cilv?ka vesel?bu

Atra?oto g?zu toksisko komponentu ietekme uz cilv?ka organismu ir
daudzveid?ga un atkar?ga no to koncentr?cijas atmosf?r?, k? ar? cilv?ka
vesel?bas st?vok?a un individu?l?m ?patn?b?m.
Viena automob??a ind?g?s g?zes izdale gad? ir 800 kg oglek?a oks?da,
40 kg sl?pek?a oks?da un vair?k nek? 200 kg da??du og??de?ra?u.[9]

1. tabula. Saslim?anas, kuras izrais?tas atra?oto g?zu toksisko vielu
iedarb?bas rezult?t? (p?c A.Koro?ova)

|Toksisk?s vielas |Saslim?anas |
|Dioks?ns (?oti toksisks) |?aundab?gs audz?js |
|Og??de?ra?i (benzapir?ns) |?aundab?gs audz?js; leik?mija |
|Oglek?a oks?ds |Galvas s?pes; paaugstin?ta |
| |sirdsdarb?ba; slikta d??a; elpo?anas|
| |trauc?jumi |
|Sl?pek?a oks?ds |Plau?u audu boj?jumi |
|S?ra dioks?ds |Elpo?anas vadu slim?bas; acu |
| |g?ot?das iekaisums |
|Svins |?aundab?gs audz?js |
|Sodr?ji |Aler?ija |

Analiz?jot tabulas piem?rus, secin?m, ka atra?oto g?zu toksisk?s
vielas rezult?t?, cilv?ka organisms ir pak?auts da??d?m slim?b?m.
P?c A.Koro?ova viedok?a slim?bu kopumam, kur?m ir ekolo?isks raksturs
nav specifisko iez?mju, kas probl?matiz? to diagnostiku. Tom?r, pieaugu?iem
„ekolo?isk?s slim?bas” sastopamas bie??k nek? b?rniem. [7]
Praktiski visiem pils?tas iedz?vot?jiem tiek nov?rota pies?r?ojuma
uzkr??an?s org?nos un audos, imunit?tes pazemin??an?s, saslimst?ba.
Iedz?vot?ju p?t?jums pret pies?r?ot?s atmosf?ras iedarb?bu ir atkar?gs
v?l no daudziem faktoriem, tai skait?, vecuma, dzimuma, kop?j? vesel?bas
st?vok?a, uztura, temperat?ras, mitruma u.t.t. Visviegl?k ievainojami ir
pusm??a vecuma cilv?ki, b?rni, slimnieki, sm???t?ji, hronisk? bronh?ta
slimnieki, astmas slimnieki un sirds nepietiekam?bas slimnieki.
Kop?j? organisma reakcijas iedarb?ba no gaisa pies?r?ot?jiem p?c
Vispasaules vesel?bas organiz?cijas datiem izskat?s ??di:

1. diagramma. Organisma reakcija gaisa pies?r?ojuma iedarb?ba[2]



1. – mirst?ba
2. – saslimst?ba
3. – saslim?anas fiziolo?isk?s paz?mes
4. – nezin?mas noz?mes novirzes organisma dz?votsp?j?
5. – pies?r?ojuma uzkr??an?s org?nos un audos.

K? redzam, 2.1. diagramm?, toksisko vielu uzkr??an?s organism? notiek
pak?peniski k? rezult?t? palielin?s saslimst?ba ar da??d?m slim?b?m.
Vai past?v iesp?ja sevi norobe?ot un izol?t no gaid?maj?m briesm?m
atrodoties intens?vas kust?bas ce?u t?vum?? ??da iesp?ja past?v un to m?s
apskat?sim n?ko?aj? noda??.
2.1. Trok??a ietekme uz cilv?ku


Autotransporta rad?tais troksnis ietekm? cilv?ku.
Tie?i vai netie?i tas praktiski iedarbojas uz dz?v?bai svar?giem
org?niem un cilv?ka sist?mu.
P?c A.A.Koro?ova dom?m, trok??a reakcija s?kas ar 40 dBA l?meni.[7]
Pils?tas apst?k?os troksnis ir nom?co?s faktors, pie kura cilv?kam ir
gr?ti pierast. Autotransporta kait?g? trok??a pak?pe ir atkar?ga no t?
fizisk? raksturojuma (stipruma, ilgsto?as darb?bas), un t? iedarb?bas uz
cilv?ka psiho – fiziolo?iskaj?m ?patn?b?m.
Trok??a j?t?guma pak?pes ietekm? nervu darb?bas tips, vecums, miega
stiprums,fizisk?s aktivit?tes l?menis, nervu spriedzes pak?pe.
Troksnis ir kaitino?s kairin?jums, kur? novirza uzman?bu, negat?vi
ietekm? cilv?ka pr?ta darb?bu un prasa koncentr?t?bu.[7]
Trok??a iedarb?ba slim?gi ietekm? pusm??a cilv?kus, gr?tnieces,
cilv?ks ar paaugstin?tu nervu sist?mas uzbudin?m?bu. Past?v?ga trok??a
ietekme uz cilv?ka organismu var novest pie patalo?isk?m izmai??m, kuras
var nosaukt par trok??a slim?b?m.
A.A.Koro?ova p?t?jumi r?da, ka troksnis maz?k ietekm? b?rnus un jaunus
cilv?kus nek? cilv?kus 40 – 60 gadu vecum?.
?pa?i j?t?gi pret trok??iem ir b?rni ar smadze?u traum?m, sievietes un
cilv?ki, kuri slimo ar nervu un asinsvadu slim?b?m.
Vid?ji pie 50 dBA trok??u l?me?a iemig?anas laiks palielin?s l?dz 1
stundai, bet dzi?a miega laiks samazin?s l?dz 60 %. Pie 70 dBA trok??u
l?me?a tiek nov?roti nervu sist?mas trauc?jumi. ??da slodze noved pie
paaugstin?ta asinsspiediena par 10 punktiem. Trok??u normas p?rsnieg?ana
par 1 – 2 samazina pr?ta darb?bas produktivit?ti par 15 – 20 %.[7]
Miega trauc?jumu ietekme noved pie t?, ka nogurums, kur? uzkr?jas
dien?, nepaz?d, bet p?riet hronisk? saslim?an?, k? piem?ram, hipertonij?.
T?p?c nav br?nums, ka da?ai iedz?vot?ju, kuri dz?vo lielu autoce?u un
trasu tuvum? past?v?gi trok??u ietekm? notiek sirds asinsvadu sist?mas
trauc?jumi.
Pils?tas apst?k?os transporta un citos trok??os cilv?ka dzirdes
analizators ir spiests str?d?t liel?k? saspiendzin?jum? nek? klus?
apk?rtn?. Ar laiku tas rada nogurumu, kaut ar? cilv?ks ir vienk?r?i
pieradis pie trok??a.[9]
T?d? veid? civiliz?cijas labumi atst?j pret?ju un nepat?kamu iespaidu
uz cilv?ka organismu.

A.A.Koro?ova, A.Gri?ina un citu autoru darba anal?zes rezult?tos vai
konstat?t sekojo?o:
Cilv?ki, kuri dz?vo tuvu autoce?iem un tras?m, izj?t:
. specifisku hronisko darb?bu, kur konkr?tam pies?r?ojumam ir
etiolo?iska faktora loma
. hroniska nespecifiska (provoc?jo?a) darb?ba, kad realiz?cij?
piedal?s vielas, kur?m nav izteikta specifiska ietekme uz
organismu
. trok??u iedarb?bu, kura noved pie daudz?m saslim?an?m
2. Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli


A.Gri?ina, A.A.Koro?ova un citu autoru teor?tisko darbu p?t?jumu
rezult?ta ir veikts eksperiments. Darba pirmaj? da?? tika noskaidroti
faktori, kuri sp?c?g?k iedarbojas uz cilv?kiem, kuri dz?vo tuvu lieliem
autoce?iem. ?ie faktori ir:
. troksnis
. vibr?cija
. atra?ot?s g?zes
Otraj? da?? tika m??in?ts atkl?t ?o faktoru meh?nisko ietekmi uz
cilv?ku. Balstoties uz literat?ras anal?zi, atra?ot?s g?zes rada l?nu
posto?o iedarb?bu uz cilv?ku (3.2. sh?ma).
P?t?jumam tika izmantots t?ds sp?c?gi darbojo?ais faktors k?
troksnis, kuru rada autotransporta pl?sma (3.1. sh?ma)

1. sh?ma. Vistie??kais autotransporta iedarb?bas ce?? uz cilv?ku


Troksnis nervu

Vibr?cija sist?ma

Sodr?ji elpo?anas

Putek?i sist?ma

Asa smaka



2. sh?ma. Autotransporta n?tie?a iedarb?ba uz cilv?ku

[pic]



Atra?oto g?zu toksisk?s vielas

Elpo?anas sist?ma

Asinis

Toks?nu uzkr?jums organism?

Slim?bas



Pie eksperimenta b?zi tika izmantotas Vecm?lgr?vja ielas ar ?oti bl?vu
transporta pl?smu:
> Meldru iela
> A.Dombrovska iela
Un ar? ielas ar maz?ku transporta pl?smu:
> Stiebru iela
> 1.l?nija
Vispirms m?s grib?j?m uzzin?t no k?da att?luma nov?rot?js dzird vieglo un
kravas automa??nu troksni (3.3., 3.4. sh?mas).

3. sh?ma Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s efekts tuvojoties
vieglaj?m automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

[pic][pic]
4. sh?ma. Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s efekts tuvojoties
kravas automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

[pic]



Izr?d?s, ka viegl?s automa??nas tuvojo?ais troksnis ir dzirdams no 150
m att?luma, bet piln?b? izz?d 170 m att?luma no nov?rot?ja, pie kam, ar jo
liel?ku ?trumu automob?lis kust?j?s, jo liel?ku troksni tas rad?ja.
M?su interesi saist?ja ar Stiebru iela, kura ir izvietota
perpendikul?ri Meldru ielai un atrodas starp dz?vojam?m m?j?m.
Gar?m brauco?o vieglo automa??nu troksnis Meldru iel? praktiski nav
dzirdams punkt? D., atrodoties 100 m no nov?rot?ja (punkts A) uz ielas.
Kas attiecas uz kravas automob??iem „Furgons”, tad att?luma
palielin??an?s un samazin??an?s l?dz nov?rot?jam un no t? (A), palielin?s
par 120 m, t?tad, kravas automa??nas troksnis ir dzirdams no daudz liel?ka
att?luma (apm?ram, par 120 m) un samazin?s par 120 m t?l?k no nov?rot?ja.
Att?lums no ce?a, uz kura nav dzirdams kravas automa??nu troksnis,
palielin?s divas reizes (D).
Nepiecie?ams atz?m?t, ka trok??a palielin??an?s un samazin??an?s ir
atkar?ga no automa??nu kust?bas. Ar lielu ?trumu brauco??s automa??nas ir
dzirdama liel? att?lum?, jo t?s rada lielu troksni. Trok??a dzirdam?bu
ietekm?: dzirdi, augo?ie koki, apk?rt?j?s m?jas, gadalaiks, laika apst?k?i.
Ska?a ir dzirdama cit?d?k uz sausa, slapja asfalta, apsnigu?a asfalta.
Ziemas sala laik? troksnis ir stipr?ks nek? silt? laik?. T?p?c,
m?supr?t, izveidot k?du noteiktu formulu atkar?bu ir ?oti gr?ti. Ir
pietiekami, ka troksnis tiek m?r?ts decibelos, kas dod iesp?ju sal?dzin?t
da??du automa??nu troksni ar uzst?d?to 50 dBA normu.
Lai sal?dzin?u trok??a l?meni da??d?s iel?s, tika izp?t?ta transporta
kust?bas intensit?te ?aj?s iel?s (3.1. – 3.3.).

3.1. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Dombrovska ielu

|Min?tes|Transporta veids |
| |Kravas |Viegl?s |Autobusi |Mikroautobusi |
|1 |1 - 3 |5 - 6 |0 - 1 |0 - 1 |
|3 |3 - 4 |8 - 15 |1 - 2 |1 - 3 |
|5 |4 - 5 |16 - 25 |1 - 3 |2 - 5 |

3.2. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Meldru ielu

|Min?tes|Transporta veids |
| |Kravas |Viegl?s |Autobusi |Mikroautobusi |
|1 |3 - 5 |10 – 12 |0 |1 – 3 |
|3 |10 – 13 |15 – 23 |0 |3 – 5 |
|5 |16 – 23 |23 – 35 |0 – 1 |5 - 6 |


3.3. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa 1.l?niju



|Min?tes|Transporta veids |
| |Kravas |Viegl?s |Autobusi |Mikroautobusi |
|1 |0 – 1 |5 – 7 |0 |0 – 1 |
|3 |1 – 2 |7 – 9 |0 |1 – 2 |
|5 |1 – 2 |9 – 11 |0 – 1 |2 - 3 |


Sal?dzinot Dombrovska, 1.l?niju un Meldru ielas varam atz?m?t, ka
transporta intensit?te p?c ma??nu skaita un veida, Meldru iela ir
visnoslogot?k?.

Min?tes laik? pa Meldru ielu brauc 14 ma??nas, tai skait?, 3 kravas
ma??nas, bet pa Dombrovska ielu ?aj? laika posm? brauc 6 ma??nas, kravas
ma??nas 3 reizes maz?k, galvenok?rt, produktu p?rvad?jumu ma??nas. ?aj?
zi?? „vismier?g?k?” ir Dombrovska iela, kur kravas automa??nu kust?ba ir
aizliegta, pa ?o ielu brauc tikai person?gais transports. Sabiedrisk?
transporta kust?ba virz?s pa Dombrovska ielu.

P?tot Vecm?lgr?vja noslogt?k?s ielas, m?su uzdevums bija noskaidrot,
k? m?ju iedz?vot?ji rea?? uz gar?mbrauco?? transporta troksni ?aj?s
intens?vaj?s kust?bas iel?s.

M?s veic?m Meldru ielas iedz?vot?ju sociolo?isko aptauju.

M?ju iedz?vot?ju logi atrodas ce?a pus?, pa kuru brauc gan viegl?s,
gan kravas automa??nas, osta un termin?lis.

T?da pati aptauja tika veikta ar? Dombrovska ielas m?ju iedz?vot?jiem.
Pa ?o ielu galvenok?rt brauc sabiedriskais transports (autobuss) un viegl?s
ma??nas.



4. tabula. Iedz?vot?ju reakcija uz gar?mbrauco?a autotransporta troksni



|№ |Trok??a ietekmes |10 – 20 m no |20 – 40 m no |100 m no |
| |rad?t?ji |ce?a |ce?a |ce?a |
| | |Meldru iela |Dombrovska iela |Stiebru |
| | | | |iela |
|1.|Trauc? |95% |45% |5% |
|2.|Trauc? las??anai |80% |30% |- |
|3.|Gr?ti run?t pa |25% |5% |- |
| |t?lruni | | | |
|4.|Nav iesp?jms |100% |45% |- |
| |atv?rt logus | | | |
|5.|Neietekm? fizisko |25% |90% |100% |
| |st?vokli | | | |
|6.|Kaitina |60% |10% |- |
|7.|Izraisa sap?u |30% |12% |- |
| |trauc?jumus | | | |


No 3.4. tabulas tika sast?d?ta anketa (1. pielikums). M?s redzam, ka
visos r?d?t?jos, Meldru ielas iedz?vot?jus uztrauc kravas transporta
rad?tais troksnis. Tas ir daudz stipr?ks par to troksni, kuru rada viegl?s
ma??nas un autobusi Dombrovska iel?.

Ja Meldru ielas iedz?vot?jus (95 %) uztrauc ?is troksnis, tad
Dombrovska ielas iedz?vot?jus troksnis uztrauc, bet ne visus (45 %
aptauj?to). 60 % procentus Meldru ielas iedz?vot?jus troksnis kaitina, bet
30 % - izraisa miega trauc?jumus. Taj? pa?? laik? Dombrovska ielas
iedz?vot?jus (tikai 10 %) kaitina troksnis, bet miegs ir trauc?ts 12 %
aptauj?to. Aptaujas rezult?ti liecina, jo intens?v?ka kust?ba un m?jas
atrodas tuv?k ce?am, jo vair?k tas iespaido cilv?ka psihoemocion?lo
st?vokli. J?piez?m?, ka 150 -200 m no ce?a troksnis praktiski nav dzirdams
un neizraisa kairin?jumu.

Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s starplaik? tas turas 6 – 8
sekundes m?j?s ar aizv?rtiem logiem un 14 – 18 sekundes uz ielas. Pie
intens?vas kust?bas 3 – 5 kravas automob??u min?te trok??a ilgums uz katru
min?ti pie aizv?rtiem logiem ir 30 - 40 sekundes. Tas noz?m?, ka 0,5 br?v?
vakara laik? notiek past?v?gs kairin?jums.

?emot v?r? trok??a l?meni, kuru rada 1 kravas ma??na (l?dz 80 dBA),
?eit m?s varam run?t par nopietnu trok??a ietekmi uz cilv?ka emocion?lo
st?vokli, kur? izraisa kairin?jumu. K?dus aizsarg??an?s pas?kumus pielieto
Vecm?lgr?vja iedz?vot?ji . Iedz?vot?ju vid? tika veikta anket??ana (2.
pielikums).



5. tabula. Meldru un Dombrovska ielu prettrok??u pas?kumi



|№ |Prettrok??u pas?kumi |Iedz?vot?ju skaits|
|1 |Plastik?ta logi |20% |
|2 |Iestiklina lod?ijas |80% |
|3 |Neatver logus |41% |
|4 |Lieto prettrok??u aizb?z?us |18% |
|5 |Lieto nomierino?us l?dzek?us |30% |
|6 |St?da kokus |14% |


K? redzam 3.5. tabul? galvenie prettrok??u pas?kumi ir :

* plastikata logi

* iestiklotas lod?ijas

Blakus saviem logiem iedz?vot?ji nest?da kokus un kr?mus, kaut gan tie
ne tikai aizsarg? no kait?g?m g?z?m, bet ar? mazina troksni.

To m?ju iedz?vot?ji, kuri dz?vo apm?ram 100 m no ce?a tikai 5 % ir
s?dz?ju?ies par troksni pie atv?rtiem logiem.

No t? m?s varam secin?t:

. visliel?ko troksni izj?t tie iedz?vot?ji, kuru logi atrodas trasu un ce?u
pus?, pa ?iem ce?iem virz?s ma??nas un to troksnis ir 45 – 90 dBA.
Galvenok?rt t?s ir kravas automa??nas, kuras dz?vok?os rada ar?
vibr?ciju.

. Vieglo automa??nu trok??a l?menis ir 60 – 65 dBA, tas ar? trok??a
izrais?t?jas pie atv?rtiem logiem. P?c p?rrun?m ar Dombrovska un Meldru
ielu iedz?vot?jiem noskaidroj?s, ka visliel?k? ietekme no gar?mbrauco??m
ma??n?m ir nakts laik?. Tas noved pir miega trauc?jumiem un citu slim?bu
ra?an?s. Pastiprin?ta j?tam?ba ir pusm??a cilv?kiem, kuriem ir hroniskas
kaites, k? nervu un sirds asinsvadu sist?mas slim?bas.

. M?ju iedz?vot?ji, kuri dz?vo 100 m no ce?a, troksni neizj?t pie
aizv?rtiem logiem. Tas liecina, k?d? att?lum? visp?r vajadz?tu atrasties
gu?amrajonu korpusiem.

. Intens?vas kust?bas noslogot?s Vecm?lgr?vja ielas Emmas, Meldru,
A.Dombrovska, kuru iedz?vot?ji ir pak?auti kait?go vielu iedarb?bai,
kuras izraisa automa??nu izpl?des g?zes.

. Praktiskaj? p?t?jum? ir gr?ti noteikt automa??nu izpl?des g?zu ietekmi,
bet no teor?tisk?s da?as iesp?jams konkretiz?t sekojo?o: atra?ot?s g?zes
veicina onkolo?isk?s, plau?u, bet ?pa?i aler?iska rakstura slim?bu
ra?anos.


K?di profilaktiskie pas?kumi tika veikti, lai mazin?tu autotransporta
kait?go ietekmi uz vesel?bu?

1. Br?vo laiku pavad?t me?a un piej?ras zon? ieelpojot j?ras un me?a gaisu

2. Ruden? pastaig?ties pa me?u lasot s?nes

3. Nodarboties ar skrie?anu vai braukt ar velosip?du viet?s, kur nav
autotransporta

4. Ziemas laik? sl?pot un slidot

5. Nodarboties ar elpo?anas vingrin?jumiem

6. Veikt logu aizbl?v??anu vai nomain?t tos pret plastik?ta logiem

7. Nav v?lamas pastaigas ce?u tuvum?

Nevar teikt, ka R?g? neteik piev?rsta uzman?ba transporta
pies?r?ojumam atmosf?r?. Par to liecina pieaugo?ie sastr?gumi uz iel?m. No
vienas puses, cilv?ks palielina savu eksistences komfortu, bet no otras –
arvien vair?k pies?r?o apk?rt?jo vidi.

Sekojo?i – lai uzlabotu st?vok?i, nepiecie?ama m?r?tiec?gi p?rdom?ta
r?c?ba. ?eit ?oti svar?gi ir veidot datu b?zi:

. Cilv?ks un apk?rt?j? vide

. Pamatot zin??anas par savtarp?j?s darb?bas ekolo?iskajiem faktoriem

. Izstr?d?t jaunas kait?guma nov?r?anas un samazin??anas metodes, kuras
apk?rt?jai videi un cilv?kam rada transports

Dz?vojamo m?ju iedz?vot?jus, kuri dz?vo ce?u tuvum?, uztrauc un pat
kaitina ??di faktori:

. Nepat?kamas smakas

. Autotransporta rad?tie putek?i

. Vibr?cija

. Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

Daudziem iedz?vot?jiem ir:

. Miega trauc?jumi

. Past?v?ga nervozit?te no gar?m brauco?a transporta rad?t? trok??a

Teor?tisk? p?t?juma rezult?t? ir apstiprin?jusies hipot?ze par
autotransporta kait?go ietekmi uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo ce?u tuvum?.


Nobeigums



P?t?juma probl?ma - autotransporta ietekme uz iedz?vot?jiem, kuri
dz?vo tuvu ce?iem, ir balst?jusies uz A.A.Koro?ova, I.Gri?ina, V.Novikova
un citu autoru darba anal?zi.

?eit tika noteikti sekojo?i uzdevumi:

1. Noteikt automob??u atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

2. Noskaidrot trok??a pak?pes ietekmi uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli

3. Noteikt automob??a trok??a un atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu



Darba teoretiskaj? da?? tika apskat?ts, k? automob??u atra?ot?s g?zes
un tramsporta troksnis ietekm? cilv?ku un ??s ietekmes meh?nisms.

Lai apstiprin?tu vai atsp?kotu m?su ieg?tos rezult?tus, tika veikts
p?t?jums.

P?t?juma b?zes pamat? bija noteiktas Vecm?lgr?vja rajona ielas, kuras
ir izvietotas galveno ce?u tuvum?.

P?t?jum? piedal?j?s ?o ielu iedz?vot?ji un R?n??u vidusskolas skol?ni.

No ieg?tajiem anket??anas un p?rrunu rezult?tiem ir izdar?ti ??di
secin?jumi:

Tuvu lielce?u dz?vojo?ajiem iedz?vot?jus kaitina ??di faktori :

. Nepat?kamas smakas

. Autotransporta putek?i

. Vibr?cija

. Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

Daudziem iedz?vot?jiem bija nov?roti v?l citi faktori:

. Miega trauc?jumi

. Past?v?ga nervozit?te no gar?m brauco?a transporta rad?t?
trok??a

Teor?tisk? p?t?juma rezult?t? ir apstiprin?jusies hipot?ze par
autotransporta kait?go ietekmi uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo ce?u
tuvum?.


Izmantot? literat?ra



1. Кулин П.П., Лапин В.Л. Безопасность жизнедеятельности. – М.:
Высшая школа,1999.
2. Буштуева К.А. Методы и критерии оценки состояния здоровья
населения в связи с загрязнением окружающей среды. – М.:
Медицина, 1979. – 285с.
3. Гринин А.С., Новиков В.Н. Безопасность жизнедеятельности. – М.:
Гранд, 2003. – 133 с.
4. Гринин А.С., Новиков В.Н. Экологическая безопасность. Защита
территорий и населения при ЧС. – М.: ФАИР – ПРЕСС, 2000. – 60 с.
5. Киселёв А.А., Фридман К.Б. Оценка риска здоровью. – СПБ, 1997. –
103 с.
6. Новиков В.Н., Гринин А.С. Экология чрезвычайных ситуаций. –
Камра, 1997. – 80 с.
7. Под редакцией А.А.Королёва. Медицинская экология – М.: АКАДЕМА,
2003. – 59 с.
8. Новиков Ю. Экология. – М.: Гранд, 2003 – 63 с.
9. Ревелль П., Ревелль И. Среда нашего обитания. 4 книга – М.: МИР,
1995. – 190 с.
10. Розанов С. Общая экология. – С.Петербург, 2001. – 40 с.
Anot?cija

Dotaj? darb? p?t?ta autotransporta negat?v? ietekme uz cilv?ka
vesel?bu.
Izstud?jot teor?tisko literat?ru, darb? izcelti autotransporta
izrais?tie ?pa?i b?stamie faktori, un apskat?ts to iedarb?bas meh?nisms uz
cilv?ku.
Darba autors ir m??in?jis noteikt to cilv?ku psihoemocion?lo
reakciju, kuri dz?vo autoce?u tuvum?.
K? visiedarb?b?kie faktori izcelti: troksnis un izpl?des g?zu
toksisk?s vielas.
P?t?jums, kas tika veikts R?gas rajon? – Vecm?lgr?v?, p?tot faktoru
ietekmi uz Vecm?lgr?vja iedz?vot?jiem, apstiprin?ja darba hipot?zi: „Jo
tuv?k autoce?am dz?vo cilv?ks, jo vair?k vi?? tiek pak?auts
psihoemocion?lajam stresam un liel?ks ir risks cilv?kam saslimt ar da??da
veida slim?b?m”.
Annotation

The present work deals with negative influence of motor transport on
people's health.
As a result of theoretical literature investigation, some most
dangerous factors created by motor transport were revealed, as well as the
very mechanism of this harmful influence upon people.
The author has made an attempt to identify psycho emotional reaction
of the people, dwelling, directly, in the nearby area of highways, upon the
motor vehicles.
As an example of strong influential factors such phenomena as noise
and toxic substances of car fumes were taken.
The investigation was held on the dwellers of the Riga region
Vecmilgravis, which allowed us to confirm the offered hypothesis:” The
nearer the person lives to the highway, the more he is subjected to psycho
emotional stress and the risque of some certain diseases.

Аннотация

В данной работе рассмотрены вопросы негативного влияния автотранспорта
на здоровье человека.
В результате изучения теоретической литературы, в работе выявлены наиболее
опасные факторы, создаваемые автотранспортом, и рассмотрен механизм их
вредного воздействия на человека.
Автором предпринята попытка определить психоэмоциональную реакцию
людей, проживающих в непосредственной близости от дорог, на движение
автотранспорта.
В качестве сильнодействующих факторов взяты: шум и токсичные
вещества, отработанных газов.
Исследование, проводившееся на базе жителей района Риги –
Вецмилгравис, позволило подтвердить выдвинутую рабочую гипотезу: „Чем ближе
к дороге проживает человек, тем больше он подвержен психоэмоциональному
стрессу и риску возникновения ряда заболеваний.”
Pielikumi


1. pielikums.1.anketa. K? j?s ietekm? autotransports?


|№ |Trok??a ietekmes rad?t?ji |J? |N? |
|1.|Trauc? | | |
|2.|Trauc? las??anai | | |
|3.|Gr?ti run?t pa t?lruni | | |
|4.|Nav iesp?jms atv?rt logus | | |
|5.|Neietekm? fizisko st?vokli | | |
|6.|Kaitina | | |
|7.|Izraisa sap?u trauc?jumus | | |


2. pielikums. 2. anketa. Kadus prettrok??u pas?kumus j?s veicat?



|№ |Prettrok??u pas?kumi |Pas?kumus, kurus J?s |
| | |lietojiet (atz?m?t ar |
| | |krusti?u) |
|1.|Plastik?ta logi | |
|2.|Iestiklina lod?ijas | |
|3.|Neatver logus | |
|4.|Lieto prettrok??u aizb?z?us | |
|5.|Lieto nomierino?us l?dzek?us | |
|6.|St?da kokus | |
|7.|Citi | |

3. pielikums. Transporta kust?bas intensivit?te Vecm?lgr?v?

[pic]

* - Ielas ar intens?vu pl?smu
-----------------------
(5)

(4)

(3)

(2)

(1)

Slimn?ca


Meldru iela


Mel?das iela


Vec??u prospekts

1. l?nija


Vecm?lgr?vja iela


A/Dombrovska iela

Emmas iela


Skuju iela


Skuju iela


Kult?ras n. ZIEME?BL?ZMA


Kreime?u iela


Stiebru iela


RIMI


31 vsk.







Реферат на тему: Влияние аэробики на организм

Санкт-Петербургский государственный Университет



[pic]



РЕФЕРАТ


по дисциплине: «Физическая культура»

на тему : Влияние регулярных занятий аэробикой на развитие координации.



Проверил:
Выполнил: студент гр.
Кустова О.А.



Санкт-Петербург
2003 г.


Содержание :

1. Введение………..…………………………………………………………...…..3
1.1Что такое
аэробика....................................................................
........................3
1.2Почему нужно заниматься аэробикой
............................................................3
2. Мускулатура человека………………………………………………………….5

3. Изменение мышц под влиянием физической нагрузки……………………….6

4. Влияние занятий спортом на скелет……………………………………..…….8

5. Влияние физических упражнений на органы кровообращения…………….10


6. Механизмы оздоровительного действия физических
упражнений……........11

6.1 Изменения в периферическом звене кровообращения при
физических нагрузках……………………………………………………...14

7. Самоконтроль…………………………………………………………….…….15

8. Фитбол, как один из многий видов занятий аэробики ,
гимнастики……………………………………………………………………..17

9. Заключение……..…………………………………………………………..…..18

10. Список используемой литературы………………………………..………..…19



1. Введение

Систематически применяемая физкультура и спорт — это молодость, которая не
зависит от паспортного возраста, это — старость без болезней, которую
оживотворяет оптимизм, это долголетие, которому сопутствует творческий
трудовой подъем, это, наконец, здоровье — самый большой источник красоты.


И.М. САРКИЗОВ-СЕРАЗИНИ


1.1 Что такое аэробика .

Термин “аэробный” означает “живущий в воздухе” или “использующий кислород”.
Аэробные упражнения относятся к таким видам физической нагрузки, когда
необходимо наличие кислорода в течение продолжительного времени. Они
предъявляют организму требования, заставляющие его увеличивать потребление
кислорода. В результате происходят благоприятные изменения в легких, сердце
и сосудистой системе. Можно сказать, что регулярные занятия аэробикой
повышают способность организма пропускать воздух через легкие, увеличивают
общий кровоток, причем кровь эффективнее осуществляет одну из своих
основных функций - транспорт кислорода.

В наше время большинство людей малоподвижны. Они ходят пешком от
автостоянки или автобусной остановки до своего учреждения, от рабочего
стола до буфета или кафетерия. Даже молодежь не очень балует себя
физическими нагрузками. А недостаток движений плохо сказывается и на
состоянии здоровья, и на возможностях человека во всех сферах жизни.
Медицинские исследования показывают, что физические упражнения помогают
улучшить психическое состояние, кровообращение и защитить организм о
сердечных заболеваний. Двигательная активность - вот в чем нуждается
человек для нормального функционирования., для укрепления здоровья и
хорошего самочувствия.

1.2 Почему нужно заниматься аэробикой.

Сейчас эффективность аэробики общепризнанна. Аэробика- это комплекс
упражнений на выносливость, которые продолжаются относительно долго и
связаны с достижением баланса между потребностями организма в кислороде и
его доставкой. Ответ организма на повышенную потребность в кислороде
называется тренировочным эффектом или позитивными физическими сдвигами. Вот
некоторые такие сдвиги :

. общий объем крови возрастает настолько, что улучшается возможность
транспорта кислорода, и поэтому человек проявляет большую
выносливость при напряженной физической нагрузке.

. объем легких увеличивается, а некоторые исследования связывают
возрастание объема легких с более высокой продолжительностью жизни.
. сердечная мышца укрепляется, лучше обеспечивается кровью.

. повышается содержание липопротеидов высокой плотности, отношение
общего количества холестерина к ЛВП снижается, что уменьшает риск
развития атеросклероза.

. укрепляется костная система

. аэробика помогает справиться с физическими и эмоциональными
стрессами.

. повышается работоспособность.

. аэробика - реальный путь к похудению или поддержанию веса в норме.
Именно этот аспект более всего привлекает молодых девушек заниматься
аэробикой. Но нужно сказать, что физические упражнения могут только
способствовать похудению, а главным фактором является диета.

. Улучшается (повышается) координация движений.

В физиологии координация - согласование деятельности различных органов и
систем организма, обусловленное сочетанием процессов возбуждения и
торможения в центральной нервной системе. Например, при сгибании конечности
возбуждение нервных клеток, посылающих импульсы к мышцам-сгибателям,
вызывает одновременно торможение клеток, связанных с мышцами-разгибателями;
возникающее при этом расслабление разгибателей облегчает сгибание
конечности.

Немаловажную роль в развитии координации играет мозжечок и вестибулярный
аппарат.
Мозжечок, отдел головного мозга человека, участвующий в координации
движений и сохранении позы, тонуса и равновесия тела; функционально связан
также с регуляцией вегетативной, сенсорной, адаптационно-трофической и
условно рефлекторной деятельности организма.

Вестибулярный аппарат (от лат. vestibulum — преддверие), орган,
воспринимающий изменения положения головы и тела в пространстве и
направление движения тела у и человека; часть внутреннего уха.
Вестибулярный аппарат — сложный рецептор вестибулярного анализатора.

[pic]

Вестибулярный аппарат
человека

Рис.4

Тренировка Вестибулярного аппарата включает движения, раздражающие его
(наклоны, повороты, прыжки, упражнения на батуте, перекладине и т.п.), а
также повторное воздействие на организм угловых и прямолинейных ускорений с
помощью вращающихся установок (центрифуги), качелей и др.
Развиваются мышцы тела человека, скелетная мускулатура.



2. Мускулатура человека

Гимнастика, физические упражнения, ходьба должны прочно войти в
повседневный быт каждого, кто хочет сохранить работоспособность, здоровье,
полноценную и радостную жизнь.

ГИППОКРАТ


Например рассмотрим влияние занятий спорта на развитие мышц :

Для поддержания оптимальных физических и психических качеств (здоровья)
необходима постоянная двигательная активность, которая прежде всего
воздействует на обменные процессы в организме. Общеизвестно, что в основе
жизни лежит обмен веществ.
В результате занятия спортом, аэробикой при мышечной работе по сравнению с
состоянием покоя обмен веществ в организме возрастает во много раз.

МЫШЕЧНАЯ ТКАНЬ
Мышечная ткань принимает участие во всех движениях, совершаемых человеком.
Она способствуют продвижению крови по сосудам, пищи – по пищеварительному
тракту, продуктов обмена – по мочевыводящим путям, секрета желез – по
протокам и т.д.
В мышечной ткани имеются сократительные элементы клетки ( миофибриллы ),
трофические ( ядро и цитоплазма со всеми органоидами ) и опорные ( оболочка
)Различают два вида мышечной ткани: гладкую и поперечно-полосатую, в
последней, в свою очередь, выделяют скелетную и сердечную мышечную ткань.


[pic] [pic] [pic] [pic]
Поперечнополосатые Мышцы. Строение
саркомера Микрофотография
мышечные волокна Микрофотография поперечнополосатого
гладкомышечного
человека
волокна волокна

Рис. 1 Рис.2
Рис. 3 Рис. 4

Гладкая мышечная ткань – участвует в образовании стенки сосудов,
внутренних органов радужной оболочки глаза.

Поперечнополосатая сердечная мышечная ткань – может быть двух видов: одна
обеспечивает сокращение сердца, вторая — проведение нервных импульсов
внутри сердца.

Поперечнополосатая скелетная мышечная ткань – характерна для всех мышц
скелета, диафрагмы, языка, глотки, начального отдела пищевода, мышц
приводящих в движение глазное яблоко, и др. Основной структурной
функциональной единицей поперечнополосатой мышечной ткани является мышечное
волокно. Длина мышечных волокон колеблется от нескольких миллиметров до 10
и более сантиметров. С поверхности мышечное волокно покрыто оболочкой
(сарколеммой).
Сокращение поперечнополосатых мышц происходит быстро, вместе с тем они
быстро, рано утомляются. При динамическом характере работы, когда периоды
сокращения чередуются с периодами расслабления, длительность сокращения
невелика, капилляры не сдавливаются, питание волокна не нарушается, поэтому
и утомление мышц наступает медленнее. При статистической работе —
утомление наступает быстро.
Под влиянием нагрузки (двигательной деятельности) мышечные волокна
утолщаются, увеличивается количество ядер. Имеются наблюдения, указывающие
на то, что при этом может увеличиваться и число волокон.

3.Изменение мышц под влиянием физической нагрузки

Физические нагрузки при трудовых процессах, естественных движениях
человека, занятиях спортом оказывают влияние на все системы организма, в
том числе и на мышцы.



[pic]

Рис.6

Мышцы — активная часть двигательного аппарата
В теле человека насчитывается около 600 мышц. Большинство из них парные и
расположены симметрично по обеим сторонам тела человека. Мышцы составляют:
у мужчин — 42% веса тела, у женщин — 35%, у спортсменов — 45–52%.
По происхождению, строению и даже функции мышечная ткань неоднородна.
Основным свойством мышечной ткани является способность к сокращению –
напряжению составляющих ее элементов. Для обеспечения движения элементы
мышечной ткани должны иметь вытянутую форму и фиксироваться на опорных
образованиях (костях, хрящах, коже, волокнистой соединительной ткани и
т.п.).
В различных видах спорта нагрузка на мышцы различна как по интенсивности,
так и по объему, в ней могут преобладать статистические или динамические
элементы. Она может быть связана с медленными или быстрыми движениями. В
связи с этим и изменения, происходящие в мышцах, будут неодинаковы.
Как известно, спортивная тренировка увеличивает силу мышц, эластичность,
характер проявления силы и другие их функциональные качества. Вместе с тем
иногда, несмотря на регулярные тренировочные занятия, сила мышц начинает
снижаться и спортсмен не может даже повторить свой прежний результат.
Поэтому очень важно знать, какие изменения происходят в мышцах под влиянием
физической нагрузки, какой двигательный режим спортсмену рекомендовать;
должен ли спортсмен иметь полный покой (адинамию), перерыв в тренировочном
процессе, или минимальный объем движений (гиподинамию), или наконец,
проводить тренировки с постепенным уменьшением нагрузки.
Изменения в строении мышц у спортсменов можно определить методом биопсии
(взятия особым способом кусочков мышц) в процессе тренировки. Эксперименты
показали, что нагрузки преимущественно статистического характера ведут к
значительному увеличению объема и веса мышц. Увеличивается поверхность их
прикрепления на костях, укорачивается мышечная часть и удлиняется
сухожильная. Происходит перестройка в расположении мышечных волокон в
сторону более перистого строения. Количество плотной соединительной ткани в
мышцах между мышечными пунктами увеличивается, что создает дополнительную
опору. Кроме того, соединительная ткань по своим физическим качествам
значительно противостоит растягиванию, уменьшая мышечное напряжение.
Усиливается трофический аппарат мышечного волокна: ядра, саркоплазма,
митохондрии. Миофибриллы (сократительный аппарат) в мышечном волокне
располагаются рыхло, длительное сокращение мышечных пучков затрудняет
внутриорганное кровообращение, усиленно развивается капиллярная сеть, она
становится узко-петлистой, с неодинаковым просветом.


При нагрузках преимущественно динамического характера вес и объем мышц
также увеличиваются, но в меньшей степени. Происходит удлинение мышечной
части и укорочение сухожильной. Мышечные волокна располагаются более
параллельно, по типу веретенообразных. Количество миофибрилл увеличивается,
а саркоплазмы становится меньше.
Чередование сокращений и расслаблений мышцы не нарушает кровообращения в
ней, количество капилляров увеличивается, ход их остается более
прямолинейным.
Количество нервных волокон в мышцах, выполняющих преимущественно
динамическую функцию, в 4—5 раз больше, чем в мышцах выполняющих
преимущественно статистическую функцию. Двигательные бляшки вытягиваются
вдоль волокна, контакт их с мышцей увеличивается, что обеспечивает лучшее
поступление нервных импульсов в мышцу.
При пониженной нагрузке мышцы дряблыми, уменьшаются в объеме, капилляры их
суживаются, в результате чего мышечные волокна истощаются, двигательные
бляшки становятся меньших размеров. Длительная гиподинамия приводит к
значительному снижению силы мышц.

При умеренных нагрузках мышцы увеличиваются в объеме, в них улучшается
кровоснабжение, открываются резервные капилляры. По наблюдениям П.З. Гудзя,
под влиянием систематической тренировки происходит рабочая гипертрофия
мышц, которая является результатом утолщения мышечных волокон
(гипертрофии), а также увеличения их количества (гиперплазии). Утолщение
мышечных волокон сопровождается увеличением в них ядер, миофибрилл.
Увеличение числа мышечных волокон происходит тремя путями: посредством
расщепления гипертрофированных волокон на два—три и более тонких,
вырастания новых мышечных волокон из мышечных почек, а также формирования
мышечных волокон из клеток сателлитов, которые превращаются в миобласты, а
затем в мышечные трубочки. Расщеплению мышечных волокон предшествует
перестройка их моторной иннервации, в результате чего на гипертрофированных
волокнах формируются одно—два дополнительных моторных нервных окончания.
Благодаря этому после расщепления каждое новое мышечное волокно имеет
собственную мышечную иннервацию. Кровоснабжение новых волокон
осуществляется ново-образующимися капиллярами, которые проникают в щели
продольного деления. При явлениях хронического переутомления одновременно с
возникновением новых мышечных волокон происходит распад и гибель уже
имеющихся.
Важное практическое значение при пере-тренированности имеет двигательный
режим.

Установлено, что гиподинамия действует отрицательно на мышцы. При
постепенном же уменьшении нагрузок нежелательных явлений в мышцах не
возникает. Широкое применение метода динамометрии позволило установить силу
отдельных групп мышц у спортсменов и составить как бы топографическую
карту.
Так, в показателях силы мышц верхних конечностей (мышц—сгибателей и
разгибателей предплечья, разгибателей плеча) явное преимущество имеют
спортсмены, специализирующиеся в хоккее и ручном мяче, по сравнению с
лыжниками—гонщиками, и велосипедистами. В силе мышц—сгибателей плеча
заметно превосходство лыжников над гандболистами, хоккеистами и
велосипедистами. Больших различий в силе мышц верхних конечностей между
хоккеистами и гандболистами не наблюдается. Довольно четкие различия
отмечаются в силе мышц—разгибателей, причем лучший показатель у хоккеистов
(73кг), несколько хуже у гандболистов (69кг), лыжников (60кг) и
велосипедистов (57кг). У не занимающихся спортом этот показатель составляет
всего 48кг.
Показатели силы мышц нижних конечностей также различны у занимающихся
различными видами спорта. Величина силы разгибателей голени больше у
гандболистов (77кг) и хоккеистов (71кг), меньше у лыжников—гонщиков
(64кг),еще меньше у велосипедистов (63кг). в силе мышц—разгибателей бедра
большое преимущество у хоккеистов (177кг), тогда как у гандболистов,
лыжников и велосипедистов существенных различий в силе этой группы мышц нет
(139 — 142кг).
Особенно интересны различия в силе мышц—сгибателей стопы и разгибателей
туловища, способствующих в первом случае отталкиванию, а во втором —
удержанию позы. У хоккеистов показатели силы мышц—сгибателей стопы
составляют 187кг, у велосипедистов — 176кг, у гандболистов — 146кг. Сила
мышц—разгибателей туловища у гандболистов равна 184кг, у хоккеистов —
177кг, а у велосипедистов — 149кг.
В момент нанесения удара в боксе особая нагрузка падает на мышцы сгибатели
кисти и пальцев, активное напряжение которых обеспечивает жесткость звена.
Во время боя большую нагрузку в области туловища несут мышцы разгибатели
позвоночного столба, при активном участии осуществляется нанесение
различных видов ударов. В области нижних конечностей наиболее сильного
развития у боксеров достигают сгибатели и разгибатели бедра, разгибатели
голени и сгибатели стопы. В значительно меньшей степени развиты мышцы
разгибатели предплечья и сгибатели плеч, сгибатели голени и разгибатели
стопы. При этом при переходе от первой весовой группы к шестой увеличение
силы наиболее сильных групп мышц происходит в большей степени, чем
увеличение относительно «слабых», менее участвующих в движениях боксера,
мышц.
Все эти особенности связаны с неодинаковым биохимическими условиями в
работе двигательного аппарата и требованиями , предъявляемыми к нему в
различных видах спорта. При тренировке начинающих спортсменов необходимо
обращать особое внимание на развитие силы «ведущих» групп мышц.


4. Влияние занятий спортом на скелет
Под влиянием усиленной мышечной деятельности в скелете происходят
существенные изменения. На состояние скелета оказывают влияние и другие
факторы, связанные с занятием спортом: характерное положение тела
спортсмена (у велосипедистов, конькобежцев, боксеров, гребцов и т.д.), сила
давления на скелет (у тяжелоатлетов), сила растяжения при висах, при
скручивании тела (у акробатов, гимнастов, фигуристов и др.) при правильном
дозированных нагрузках эти изменения обычно бывают благоприятными. В
противном случае возможны патологические изменения скелета.
Наиболее простой механизм возникновения у спортсменов изменения скелета
можно представить следующим образом. Под влиянием усиленной мышечной
деятельности происходит рефлекторное расширение кровеносных сосудов,
улучшается питание работающего органа, прежде всего мышц, а затем и
близлежащих органов, в частности кости со всеми ее компонентами
(надкостница, компактный слой, губчатое вещество, костномозговая полость,
хрящи, покрывающие суставные поверхности костей и др.).

Все изменения в скелете появляются постепенно. Через год занятий спортом
можно наблюдать отчетливо выраженные морфологические изменения костей. В
дальнейшем эти изменения стабилизируются, но перестройка скелета происходит
на протяжении всего тренировочного процесса. При прекращении активной
спортивной деятельности приспособительные изменения костей остаются
довольно продолжительное время.
Изменения, происходящие в скелете под влиянием занятий спортом, касаются и
химического состава костей, и внутреннего их строения, и процессов роста и
окостенения.
Кости, несущие большую нагрузку, богаче солями кальция, чем кости, несущие
меньшую нагрузку. На рентгенограммах кости спортсменов имеют более четкий
рисунок, чем кости не спортсменов, что объясняется большей оссификацией
костной ткани, лучшим насыщением ее минеральными солями.

Под влиянием занятий спортом изменяется внешняя форма костей. Они
становятся массивнее и толще за счет увеличения костной массы. Все выступы,
гребни, шероховатости выражены резче. Эти изменения зависят от вида спорта.
Так, у тяжелоатлетов кости массивнее, чем у пловцов, особенно в верхнем
отделе скелета и верхних конечностях.
Изменение внутреннего состава кости под влиянием занятий спортом
выражаются, в частности, в утолщении ее компактного вещества. Причем
утолщение обычно больше в тех костях, на которые падает нагрузка. Но
изменения компактного вещества также может происходить и без его утолщения,
без изменения диаметра кости. В связи с утолще

Новинки рефератов ::

Реферат: Вексель в кредитовании предприятий (Деньги и кредит)


Реферат: Конспект урока по биологии - ДНК (Педагогика)


Реферат: Топография карт (География)


Реферат: Основные генетические характеристики популяции (Биология)


Реферат: Президент РФ (Право)


Реферат: Показательный конспект урока по физике (Физика)


Реферат: Девятый вал (Искусство и культура)


Реферат: Керенский Александр Федорович (Исторические личности)


Реферат: Как И.В. Сталин установил личную диктатуру в ВКП(б)? (Исторические личности)


Реферат: Билеты по Электронике и электротехнике за декабрь 2000 г (Цифровые устройства)


Реферат: Понятие и классификация договоров в римском праве (Право)


Реферат: Начало первой мировой войны (История)


Реферат: Военные реформы Петра I (Государство и право)


Реферат: Современное состояние жанра политический портрет (Журналистика)


Реферат: Советы мастера производственного обучения (Педагогика)


Реферат: Усилитель модулятора системы записи компакт-дисков (Радиоэлектроника)


Реферат: Активизация познавательной деятельности у подростков на уроках технологии (Педагогика)


Реферат: Нобелевские премии по медицине и физиологии (Биология)


Реферат: "Необыкновенная история" И.А.Гончаров (Литература)


Реферат: Исследование горячеломкости литейных сплавов на основе систем Al-Si, Al-Cu, Al-Si-Cu (Металлургия)



Copyright © GeoRUS, Геологические сайты альтруист