GeoSELECT.ru



Делопроизводство / Реферат: Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitвti organizвcijв (Делопроизводство)

Космонавтика
Уфология
Авиация
Административное право
Арбитражный процесс
Архитектура
Астрология
Астрономия
Аудит
Банковское дело
Безопасность жизнедеятельности
Биология
Биржевое дело
Ботаника
Бухгалтерский учет
Валютные отношения
Ветеринария
Военная кафедра
География
Геодезия
Геология
Геополитика
Государство и право
Гражданское право и процесс
Делопроизводство
Деньги и кредит
Естествознание
Журналистика
Зоология
Инвестиции
Иностранные языки
Информатика
Искусство и культура
Исторические личности
История
Кибернетика
Коммуникации и связь
Компьютеры
Косметология
Криминалистика
Криминология
Криптология
Кулинария
Культурология
Литература
Литература : зарубежная
Литература : русская
Логика
Логистика
Маркетинг
Масс-медиа и реклама
Математика
Международное публичное право
Международное частное право
Международные отношения
Менеджмент
Металлургия
Мифология
Москвоведение
Музыка
Муниципальное право
Налоги
Начертательная геометрия
Оккультизм
Педагогика
Полиграфия
Политология
Право
Предпринимательство
Программирование
Психология
Радиоэлектроника
Религия
Риторика
Сельское хозяйство
Социология
Спорт
Статистика
Страхование
Строительство
Схемотехника
Таможенная система
Теория государства и права
Теория организации
Теплотехника
Технология
Товароведение
Транспорт
Трудовое право
Туризм
Уголовное право и процесс
Управление
Физика
Физкультура
Философия
Финансы
Фотография
Химия
Хозяйственное право
Цифровые устройства
Экологическое право
   

Реферат: Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitвti organizвcijв (Делопроизводство)



Saturs



Ievads 3

1. Person?bas ?pa??bu visp?r?gs raksturojums 5

1. 1.1. Temperamenta tipu b?t?ba un noz?me darb? 6

1. Sangv?niskais temperaments 6
2. Melanholiskais temperaments 7
3. Hol?riskais temperaments 9
4. Flegm?tiskais temperaments 11

1. Rakstura akcentu?cijas tipi 12
1. Hipert?mais tips 12
2. Sensit?vais tips 13
3. Trauksmainais tips 14
4. Demonstrat?vais tips 15
5. Dist?mais tips 15
6. Rigidais tips 16
7. Uzbudin?mais tips 17
8. Ciklot?mais tips 18

1. J?dziena “organiz?cija” visp?r?gs raksturojums 19
2. Darbinieku personisko ?patn?bu izp?te x pils?tas dom? 21
1. P?t?m?s grupas apraksts 21
2. P?t?jumu metodikas raksturs 22
3. Ieg?to aptaujas anketu rezult?tu anal?ze un interpret?cija 24

Secin?jumi 29
Anot?cija latvie?u valod? 31
Anot?cija ang?u valod? 32
Izmantot? literat?ra 33

Pielikums



IEVADS



Kursa darbam tika izv?l?ta t?ma “ Darbinieka person?bas ?pa??bu
saikne ar darba efektivit?ti organiz?cij?”, jo man, k? topo?ajai biroja
vad?t?jai, lik?s ?oti b?tiski p?t?t k?das darbinieka temperamenta un
rakstura akcentu?cijas tipa ?patn?bas sekm? un k?das kav? darba
efektivit?ti organiz?cij?.
Ikviens piedzimst ar savu temperamentu un sav?m rakstura
?pa??b?m. Dz?ves apst?k?i, taut?ba, apk?rt?j? vide, saimnieciskais
st?voklis un vec?ku ietekme veido cilv?ka person?bu, ta?u b?t?ba paliek
t? pati iepriek??j?.. Psiholo?ij? ??s paz?mes tiek d?v?tas par
individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m, kur?m ir ?oti liela noz?me gan
saskarsm? ar cilv?kiem, gan ar? darba efektivit?tes paaugstin??an?
organiz?cij?. Lai gan j?dziens “individu?lpsiholo?isk?s ?patn?bas”
ietver ar? t?das ?patn?bas k? sp?jas, intelekts, pa?v?rt?jums un
pa?cie?a, tom?r man visb?tisk?kais ??iet indiv?da temperamenta un
rakstura akcentu?cijas tips, jo dz?ves laik? ir iesp?jams to pamain?t,
ta?u b?t?ba paliks t? pati iepriek??j?.
Cilv?ka temperaments un rakstura iez?mes ietekm? ne tikai darba
izpildi, bet ar? t? rezult?tu, t?d?j?di potenci?lajiem darba dev?jiem
?im faktoram b?tu j?piegrie? sevi??i liela v?r?ba, jo flegm?tisk? un
melanholisk? temperamenta p?rst?vjiem ir gr?ti piel?goties intens?vam
darba procesam, savuk?rt hol?ri?i un sangvini?i nesp?j ilgsto?i veikt
vienmu?u un monotonu darbu.
P?t?juma priek?mets:
Person?bas ?patn?bas.
Kursa darba m?r?is:
P?t?t un analiz?t darbinieka personisko ?pa??bu saikni ar darba
efektivit?ti organiz?cij?.
Izvirz?t? hipot?ze:
Ja darba dev?js ?ems v?r? darbinieka temperamenta un rakstura
?patn?bas, tad
- paaugstin?sies darba efektivit?te,
- paaugstin?sies darbinieku atdeve darb?.
Kursa darba uzdevumi:
1. Stud?t un analiz?t literat?ru par person?bas ?pa??bu saikni ar darba
efektivit?ti un apkopot ieg?to inform?ciju.
2. Veikt attiec?g?s probl?mas izp?ti praks?.


Kursa darb? tiks izmantotas ??das p?tniecisk?s metodes;
1. teor?tisk? – literat?ra,
2. emp?risk? – aptauja.

Galveno j?dzienu skaidrojums:

Individu?lpsiholo?isk?s ?patn?bas – cilv?ku savstarp?j?s psiholo?isk?s
at??ir?bas.

Temperaments – t?s cilv?ka individu?lpsiholo?isk?s ?pa??bas, kuras
nosaka vi?a darb?bas dinamiku un ir atkar?gas no centr?l?s nervu
sist?mas ?pa??b?m.

Rakstura akcentu?cija – par?d?ba, kad da?as cilv?ka rakstura ?pa??bas
ir ?oti att?st?tas un izce?as uz citu ?pa??bu fona.

Kursa darba strukt?ra.
Kursa darbam ir 3 da?as, kur?s tiek analiz?ta literat?ra par
p?t?mo probl?mu un anket??anas laik? ieg?tie aptaujas rezult?ti., k?
ar? secin?jumi un pielikums, kur? ievietots p?t?jumu laik? izmantot?s
anketas paraugs. Anot?cija latvie?u un ang?u valod?.



1. PERSON?BAS ?PA??BU VISP?R?GS RAKSTUROJUMS


Pie person?bas individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m pieder

- temperaments
- raksturs
- sp?jas
- intelekts
- pa?v?rt?jums
- pa?cie?a

Sp?jas ir indiv?da psiholo?isk?s ?patn?bas, kuras nosaka zin??anu un
iema?u l?meni.
Svar?gi, lai cilv?ks atrastu izmantojumu sav?m sp?j?m, respekt?vi, ?sto
nodarbo?an?s veidu, jo t?du cilv?ku, kuriem nav nek?du sp?ju, praktiski
nav.

Intelekts – cilv?ka lo?isk?s dom??anas sp?ju un zin??anu kopums. ?pa?u
vietu ie?em rado?? dom??ana. Augsts intelekta l?menis ne vienm?r ir
saist?ts ar att?st?tu rado?o dom??anu un otr?di.

Pa?v?rt?jums – k? cilv?ks v?rt? savas sp?jas un ?pa??bas attiec?b? pret
k?du noteiktu normat?vu sist?mu. ?o sist?mu veido apk?rt?jo cilv?ku
spriedumi. Gandr?z jebkur? pa?v?rt?jums ir subjekt?vs, jo citu cilv?ku
v?rt?jums no malas ir vair?k vai maz?k at??ir?gs.

Pa?cie?a – cilv?ka attieksme pret sevi kopum?. Katram cilv?kam ir
v?l??an?s savu pa?cie?u uztur?t pietiekam? l?men?. Tas vi?u mudina
r?koties t?, lai savu pa?v?rt?jumu vi?? var?tu attaisnot., un lai
pastiprin?tu p?rliec?bu par sevi.
Kursa darb? tuv?k tika izv?l?ts apl?kot t?das individu?lpsiholo?isk?s
?patn?bas k? darbinieka person?bas temperamenta un rakstura
akcentu?cijas tipus.



1. TEMPERAMENTA TIPU B?T?BA UN NOZ?ME DARB?

1.1.1. SANGV?NISKAIS TEMPERAMENTS


Sangv?ni?is tulkojum? no lat??u valodas “sanguis’’ noz?m? asinis.
?im temperamenta tipam rakstur?ga ros?ba, sp?ja viegli piem?roties
jauniem apst?k?iem, ener?ijas p?rpiln?ba. Sangv?ni?i ir apvelt?ti ar
labu humora izj?tu, komunikabli, dz?vespriec?gi, darb?gi, gatavi visur
piedal?ties, uz?emties atbild?bu, organiz?t. Vi?iem ir stipra nervu
sist?ma, augstas darba sp?jas, viegli adapt?jas darb? un soci?laj?
vid?.
Sangv?ni?i sevi??i labi sp?j:
- saprasties ar cilv?kiem,
- izteikt savas domas un saj?smu,
- atrasties uzman?bas centr?.
Ta?u ?im temperamentam ir ar? savi tr?kumi. Sangv?ni?i ir
egocentriski un bie?i aizvaino citus cilv?kus, pa?i to nemaz
negrib?dami. Vi?i ?tri iekaist dusm?s, bie?i p?rtrauc citus un atbild
vi?u viet?, nesp?j iegaum?t cilv?ku v?rdus, k? ar? ir neorganiz?ti un
b?rni???gi. Vi?i dz?vo tagadn? un tiecas p?c acumirkl?ga gandar?juma,
bet reti kad p?rdom? piedz?voto. Nepaciet?ba un bezatbild?ba, atst?jot
ies?kto pusce??, ir ?im tipam rakstur?gas iez?mes, tom?r vi?i ir un
paliek optimisti.
K? darbinieki, sangv?ni?i ir apvelt?ti ar rado?u fant?ziju un m?l
ko?as kr?sas, ikvienu darbu uzs?k ar saj?smu, iedvesmo citus
l?dzdarboties. Darb? vi?iem piem?t ?rk?rt?gi liels kust?gums. Tik pat
?tri, cik interese rodas, tik pat ?tri t? jau ir zudusi, un vi?am atkal
ir jaunas idejas un priek?likumi.
“Sangv?ni?i ir labi piem?roti da??da veida organizatoriskam darbam,
darbam ar cilv?kiem, ta?u vi?iem ir ?oti gr?ti veikt t?du darbu, kas
prasa paciet?bu, ilgsto?u piep?li”.
[4., 27.]
Lasot da??du psihologu izteikumus par ?o temperamenta tipu, tiek
secin?ts, ka sangv?ni?iem ir ?oti b?tiski atrasties uzman?bas centr?.
Vi?i nevar mier?gi s?d?t mal? un klus?t, t?d?j?di labpr?t?k run? nek?
klaus?s.
Sangv?ni?iem ir iesak?ms kust?gs darbs, kur? vajadz?tu apvienot
m?renu gar?go un fizisko piep?li. Piem?ram, profesijas, kur?s
patst?v?gi n?kas saskarties ar cilv?kiem – tirzdniec?ba, komercija.
K? galvenie no vi?a tr?kumiem darb? tiek min?ti fakti, kas saist?ti
ar savu pien?kumu aizmir?anu, uztic?to uzdevumu neizdar??anu l?dz
galam, nedisciplin?t?bu, darba laika iznieko?anu ar run??anu, l?mumu
pie?em?anu emociju iespaid?.
P?c psiholo?es Florensas Litaueres dom?m, lai darba process b?tu
efekt?v?ks, sangv?ni?im ir j?iem?c?s :

- “iem?c?ties paklus?t,
- vald?t p?r savu ego,
- kaut nedaudz atbr?voties no savas iedom?bas,
- uzlabot atmi?u,
- dom?t par citiem”.
[4., 95.]
Ta?u neskatoties uz saviem tr?kumiem, “patie??m izman?gs sangv?ni?is ir
sp?j?gs t? manipul?t ar cilv?kiem, ka tie v?l l?dzas, lai at?auj bez
atl?dz?bas str?d?t sangv?ni?a lab?”.
[4., 28.]
K? v?l viens no tr?kumiem tiek min?ts ar? tas, ka sangv?ni?i
attieksm? pret citiem ir neiej?t?gi. Vi?i neciena v?j?k izteiktas
person?bas, uzskata, ka ir p?r?ki par saviem l?dzcilv?kiem.
T?tad sangv?nisk? temperamenta p?rst?vji ir run?t?ji, optimisti,
ekstraverti, kuri ir piem?roti organizatoriskam darbam un darbam ar
cilv?kiem. Lai gan vi?i ?oti viegli adapt?jas jebkur? vid?, tom?r ir
?oti neiej?t?gi pret citiem cilv?kiem. Vi?iem ir pla?s pazi?u loks,
kuru v?rdus sangv?ni?is bie?i vien aizmirst.


2. Melanholiskais temperaments


Melanholi?is tulkojum? no grie?u valodas “melanos chol?” noz?m?
meln? ?ults.
Melanholi?is ir v?jais tips. Par to liecina pat vi?a ?ermenis, jo
p?rsvar? tas ir trausls. Da?reiz ??iet, ka ?? tipa p?rst?vis ir no
citas pasaules, jo ir nosl?gts, skumj? un dr?ms, bie?i vien ir
egocentrisks un dz?vo pag?tn?, p?rdom?jot re?l?s un iedom?t?s
p?rest?bas. Melanholi?i ir nekomunikabli, nervozi un emocion?li. Vi?i
ir pesimisti ar tendenci uz kompleksiem un aiztur?m, ta?u vi?iem piem?t
tieksme uz ?enialit?ti, filozofiskumu un po?tiskumu.
Pretstat? sangv?ni?a neiej?t?bai, melanholi?is ir gatavs uzupur?ties
citu lab?. K? saka Florensa Litauere: “Vi?i tie??m sevi nodarbina ar
dom?m par citiem cilv?kiem un izj?t vi?u vajadz?bas”.
[4., 46.]
K? galvenie tr?kumi tiek min?ti – untumain?ba un nom?kt?ba,
t?ksmin??an?s par apvainojumiem, uzman?bas koncentr??ana uz negat?vo,
zemais pa?v?rt?jums un egocentrisms. Melanholi?im ir pie?emami m?reni
fiziski vingrin?jumi un mier?gas attiec?bas ar l?dzcilv?kiem. Vi?am
rakstur?gas nedro?as kust?bas, ar? iema?as izveidojas gr?ti un ir
nenotur?gas.
Darba proces? vi?am ir tendence visu sapl?not, iedzi?in?ties katr?
s?kum?, uzst?d?t sev augstas pras?bas. Savus darba pien?kumus veic
r?p?gi, neatlaid?gi, pamat?gi, visu izdara l?dz galam.
K? raksts ?rvaldis Alvils Spulle: “Melanholi?iem daba iedevusi
vismaz?k, ta?u vi?i viegli p?rsl?dzas, sp?j pat veikt vair?kus
pien?kumus vienlaic?gi, .. un vi?iem ir lieliskas apk?rt?j?s vides ne
tikai saj?ta, bet ar? nojauta”.
[9., 118.]
Parasti ?? tipa p?rst?vji izv?las monotonu, vienmu?u darbu, tom?r
vi?iem ir b?tiski, lai sp?jas tiktu augstu nov?rt?tas, k? ar? g?ta
atzin?ba. Bie?i vien melanholi?im ir daudz labu un rado?u ideju, bet
tikl?dz t?s saskaras ar ???r??iem un dz?ves ?sten?bu, t? cie? sak?vi.
Vi?? neb?s tas, kur? ska?i izteiks savu viedokli un b?s uzman?bas
centr?.
Lai gan melanholi?is ?oti r?p?gi veic savus darba pien?kumus, tom?r
negat?vais ir tas, ka vi?? pl?no p?r?k izstiepti un detaliz?ti, mekl?
sare???tus darb?bas veidus un vilcin?s uzs?kt jaunus projektus. K?
raksta Viesturs Ren?e: “.. vi?i nav apsvied?gi cilv?ki, kas var visu
?tri aptvert un darboties, ?tri iejusties jaun?s situ?cij?s”.
[8., 18.]
Melanholi?i ar? ?oti ?tri apvainojas, t?d?? aizr?d?jumus par darbu
nevajadz?tu izteikt ?oti kategorisk? bals?, it ?pa?i, ja kaut kas ir
j?padara ?tri. Vi?i nesp?j ilgsto?i iztur?t ne fizisku, ne gar?gu
slodzi.
Toties vi?i sevi??i labi sp?j:
- uztvert dzi?as domas un iev?rot deta?as,
- veidot kartot?kas un grafikus,
- atrisin?t probl?mas, kas citiem ??iet sare???tas.
T?tad melanholi?iem ir ?oti gr?ti veidot attiec?bas ar apk?rt?jiem
cilv?kiem, jo vi?i ir nosl?gti, dr?mi un ar zemu pa?v?rt?jumu. Vi?i nav
rad?ti l?dera un vad?t?ja lomai, bet gan monotonam darbam, kuru veiks
pamat?gi un r?p?gi, un vienm?r ies?kto noved?s l?dz galam. Sevi??i labi
padosies darbs ar kartot?k?m un grafikiem.


1.1.3. Hol?riskais temperaments


Hol?ri?is tulkojum? no grie?u valodas “chol?” noz?m? ?ults.
Hol?ri?i var paz?t p?c strauj?s dabas, savu nodomu kaisl?gas
aizst?v??anas un izpildes. T? k? vi?? ir nel?dzsvarots, tad ?oti ?tri
aizsvilstas, bet ??s dusmas tikpat ?tri ar? p?riet.
Hol?ri?i parasti ir ar sp?c?gu ?ermeni. Vi?i ir ener?iski,
m?r?tiec?gi, uzst?j?gi un pa?p?rliecin?ti. Hol?riskais temperamenta
tips ir tas, par kuru psihologi saka “dzimis l?deris”.
Piem?ram, Florensa Litauere raksta: “Katrai organiz?cijai, katram
finansu dar?jumam ir nepiecie?ams stipras gribas vad?t?js, kas sp?j
pie?emt l?mumus – ??s ?pa??bas hol?ri?im ir dotas”.
[4., 56.]
Ar? psiholo?ijas doktors Viesturs Ren?e uzsver hol?ri?a sp?jas “.. ?tri
mobiliz?t cilv?kus, organiz?t k?du pas?kumu vai citus k?dam darbam.
Vi?i nav tik efekt?vi darb?, kas prasa sistem?tiskumu”.
[8., 24.]
Noteico??s hol?ri?a uzved?b? var min?t ar? t?das ?pa??bas k?
dinamiskums un aktivit?te, ap??m?gums, gribassp?ks, nemit?ga dzi?a kaut
ko main?t, neatkar?ba un past?v?ba.
K? darbinieki hol?ri?i ir m?r?tiec?gi, probl?m?m mekl? praktiskus
risin?jumus, ?tri ?eras pie lietas, rosina citus uz darb?gumu, labi
organizatori. Pirms k?da darba s?k?anas vi?? jau zin k? tam ?erties
kl?t, un dom?s to sadal?jis vair?k?s da??s. Priek?roku dod darbam
grup?.
Ieteicamas profesijas ar iesp?jami norm?lu darba un atp?tas
organiz?ciju. T?m nevajadz?tu b?t s?do??m, jo tas ir ?oti kait?gi
hol?ri?a vesel?bai.
Ta?u hol?risk? tipa p?rst?vjiem ir ?oti daudz negat?vu ?pa??bu,
piem?ram, nepaciet?ba, nesavald?ba, neelast?gums. Vi?i labpr?t citus
izkomand? un necie? asaras un sentimentalit?ti, t?d?? iej?t?gums
hol?ri?im ir sve?s j?dziens. Parasti vi?i ir ar? netaktiski, ar
noslieci izmantot citus sav? lab?. Tas viss m?dz izrais?t konfliktus ar
apk?rt?jiem. Attiec?bas sevi??i saasin?s, ja j?sadarbojas ar l?dz?ga
temperamenta p?rst?vi.
Darb? hol?ri?i m?dz pie?emt p?rsteidz?gus l?mumus, negod?gi izmantot
savus darbabiedrus, pietiekami r?p?gi nep?rdom?t savas ieceres. Vi?i
bie?i vien izvirza sev nepaveicamus uzdevumus, neatz?st savas k??das un
vaino citus, ja iecer?tie nere?lie projekti netiek ?stenoti.
Par ?o hol?ri?u ?pa??bu Florensa Litauere raksta: “Hol?ri?i ir
darbaholi?i, izj?t nepiecie?am?bu visu p?rzin?t, neprot saprasties ar
apk?rt?jiem”.
[4., 109.]
Ar? ?rvaldis Alvils Spulle saka, ka “Hol?ri?iem ir sp?c?ga nervu
sist?ma, vi?i viegli p?rsl?dzas no vienas lietas uz otru, bet vi?u
r?c?bas un uzved?bas neapr??in?t?ba j?tami samazina .. sadz?vo?anas
pak?pi ar l?dzcilv?kiem”.
[9., 117.]
Neskatoties uz ?iem tr?kumiem, hol?ri?i sevi??i labi sp?j
- veikt darbus, kam nepiecie?ama sp?ja ?tri izlemt,
- aizst?t k?du neparedz?t? situ?cij?,
- str?d?t nozar?s, kur nepiecie?ama noteikt?ba un autorit?te.
T?tad hol?ri?i ir dzimu?i l?deri, kas ar savu m?r?tiec?gumu un
ener?iskumu sp?j aizraut citus. Vi?iem piem?t lieliskas organizatora
sp?jas, bet tr?kums ir tas, ka emocijas un iej?t?ba vi?am ir sve?s
j?dziens, un tipiska hol?ri?a iez?me ir skarbums un v?ja aizture.



1.1.4. Flegm?tiskais temperaments


Flegm?ti?is tulkojum? no grie?u valodas “pfl?gma” noz?m? g?otas.
Flegm?ti?i ir omul?gi un nesteidz?gi, par ko liecina ar? vi?u
mas?vais, apa??gais ?ermenis. Parasti ir mier?gi un labsird?gi cilv?ki.
M?l ierasto, bet, kad s?k darboties, virz?s uz priek?u nelok?mi.
Saglab? aukstasin?bu, spriestsp?ju ar? sare???t?s situ?cij?s.
Flegm?ti?i ir labsird?gi un labi saprotas ar citiem, kad ir p?rvar?ju?i
kautr?bu, ir uztic?gi, god?gi, k?rt?gi un apzin?gi, vienm?r pabeidz
ies?kto. ?? tipa p?rst?vji ir v?rot?ji, pesimisti. Tipisk?k?s rakstura
iez?mes ir paciet?ba, nosv?rt?ba, l?dzj?t?ba, labv?l?ba, l?n?gums,
savald?gums un dom?gums.
Flegm?ti?im ir daudz draugu, jo ar vi?u var lieliski saprasties. K?
saka Florensa Litauere: “Flegm?ti?is nekad nevienu neaizvaino, vi?am
nepat?k piev?rst apk?rt?jo cilv?ku uzman?bu, vi?? dara to, ko no vi?a
gaida, turkl?t attur?gi, nealkdams slavas un atz??anas”.
[4., 65.]
Darb? flegm?ti?i ne tikai prot lieliski saprasties ar kol??iem, bet
ar? ir kompetenti un nem?dz sv?rst?ties, alla? atrod vienk?r??ko ce?u,
izj?tot spiedienu, str?d? ?pa?i labi. Vi?i ir satic?gi un labpr?t
piebalso citiem, t?d?j?di izvairoties no konfliktiem. Flegm?ti?iem
kust?bas ir izteikti pal?nin?tas, bet ar? tikpat izteikti m?r?tiec?gas,
t?p?c vi?iem nepiecie?ams sevi??i kust?gs darbs ar zin?mu fizisku
piep?li. ?oti svar?gi, lai no ??s darb?bas tiktu g?ti dz?vi iespaidi,
kas sp?tu savi??ot mor?li un fiziski.
Piem?ram, psihologs ?. A. Spulle flegm?tisk? tipa p?rst?vim iesaka
t?das profesijas k? fermeris, d?rznieks, kas flegm?ti?im nodro?ina labu
vesel?bu un garast?vokli.
Darba proces? vi?i dod priek?roku darbam ar liet?m nevis cilv?kiem,
jo sp?j iztur?t ilgsto?u fizisko un gar?go slodzi, pat, ja darbs ir
vienmu??.
K? saka V. Ren?e: “Ja flegm?ti?is ir pie kaut k? ??ries, tad vi??
izr?da apbr?nojamu neatlaid?bu, reiz?m pat st?rgalv?bu un ietiep?bu
savu m?r?u sasnieg?an?”.
[8., 22.]
Darba proces? flegm?ti?i sevi??i labi sp?j:
- b?t par vidut?jiem un pan?kt vieno?anos,
- mazin?t situ?ciju b?stam?bu un saglab?t mieru,
- veikt vienveid?gu darbu, kas citiem ??iet garlaic?gs.
Turpretim F. Litauere k? flegm?ti?a galveno probl?mu min ”..
ac?mredzamo nesp?ju pie?emt l?mumus”.
[4., 132.]
Vi?a uzsver ar? to, ka “ tipisks flegm?ti?is ir ?oti slinks un cer ar
novilcin??anos izvair?ties no darba”.
[4., 128.]
T?d?j?di flegm?tisk? tipa p?rst?vju tr?kumi ir m?r?tiec?bas tr?kums,
k?trums un nev?r?ba, nevar??ana vien ies?kt str?d?t. Vi?iem ar?
nepat?k, ja k?ds tos steidzina. Bie?i non?k laika tr?kum?, atpaliek no
citiem, sevi??i tad, ja main?s darba apst?k?i un uzdevumi.
Flegm?ti?iem ir praktiski nenogurdin?ma nervu sist?ma, bet k? saka
?.A. Spulle: “ .. vi?i ?oti smagi p?rsl?dzas uz citu darbu, citu
soci?lo vidi, vi?us gr?ti iekustin?t, bet toties izsist no slied?m ir
gandr?z neiesp?jami”.
[9., 118.]
K? tipisk?k?s negat?v?s iez?mes var min?t nesp?ju ?sti saj?smin?ties,
izvair??anos no atbild?bas, neizl?m?gums. Flegm?ti?i var b?t ar?
egoistiski, klusi, bet ar dzelzs gribu. T?tad vi?i sp?j vislab?k veidot
attiec?bas ar l?dzcilv?kiem. Vi?i ir cilv?ki ar dzelzs gribu, un, lai
gan ir k?tri un sp?t?gi, tom?r sp?j ilgsto?i iztur?t fizisko un gar?go
slodzi.



2. Rakstura akcentu?cijas tipi

1. Hipert?mais tips


Cilv?kiem ar ?o rakstura tipu ir rakstur?ga pastiprin?ta
aktivit?te, darb?gums, neatlaid?ba m?r?u sasnieg?an?, k? ar?
ener?iskums un dz?vesprieks. Hipert?m? tipa p?rst?vim parasti ir
pacil?ts garast?voklis neatkar?gi no apst?k?iem. Uz vis?m liet?m skat?s
optimistiski, k? ar? prot atrast izeju vis?s dz?ves situ?cij?s. Vi?iem
piem?t rado?as sp?jas un ori?in?la pieeja. ??di cilv?ki bie?i vien g?st
pan?kumus un ir piem?roti l?dera lomai, ta?u reiz?m var likties
p?rlieku darb?gi, jo vienm?r atrad?s ko dar?t.
Attiec?b?s ar cilv?kiem rakstur?ga nestabilit?te, no sp?c?gas
pie?er?an?s var p?k??i p?riet uz piln?gu vienaldz?bu. Ar citiem ?? tipa
p?rst?vis r??in?s visai maz, jo savu m?r?i cen?as sasniegt visiem
l?dzek?iem, t?d?j?di uz citiem izdarot milz?gu psiholo?isko spiedienu.
Ar? disciplin?r?s pras?bas tiek uzskat?tas par savas br?v?bas
ierobe?o?anu. K? raksta V. Ren?e: “??da tipa cilv?kiem ir ?rk?rt?gi
izteikta tieksme uz neatkar?bu, past?v?bu un bie?i vien rodas konflikti
tad, ja vi?i uzskata, ka t?s pras?bas vai ierobe?ojumi, kurus vi?iem
izvirza, ir nevajadz?gas, mu???gas, nepamatotas”.
[8., 41.]
Ar? A. Vorobjovs par ?o probl?mu izsak?s l?dz?gi: “Bie?i vien ??di
cilv?ki ir re??ma un discipl?nas p?rk?pumu iniciatori”.
[11., 233.]
T?tad vi?iem ir ?oti gr?ti iev?rot k?das pras?bas vai instrukcijas,
b?t disciplin?tiem, darba proces? ?ie darbinieki b?tu tie, kas rosina
citus darboties, b?t akt?v?kiem. Attiec?bas ar kol??iem neb?tu
stabilas, jo vi?i nesp?j ilgsto?i pie?erties vienam konkr?tam cilv?kam.

2. SENSIT?VAIS TIPS


?? akcentu?cijas tipa p?rst?vjus raksturo emocion?ls j?t?gums un
m?kstsird?ba. ??di cilv?ki ir viegli aizvainojami, smagi p?rdz?vo
aizvainojumus un p?ridar?jumus. Vi?i ir ??lsird?g?ki par citiem, vi?us
ir viegl?k aizkustin?t, t?d?? organiz?cij? sensit?v? tipa p?rst?vim
b?tu ?oti gr?ti pild?t l?dera lomu, t? k? citi var?tu viegli manipul?t
ar ??du vad?t?ju, jo vi?a emocijas g?tu virsroku p?r pr?tu.
??da tipa cilv?kiem ir izteiktas est?tisk?s intereses, m?lest?ba pret
dabu, m?kslu, m?ziku. K? raksta A. Vorobjovs : “.. izj?t ?pa?u prieku
saskarsm? ar dabu un m?kslas darbiem”.
[11., 234.]

At??ir?b? no tipiska melanholi?a, vi?i vair?k izr?da savas emocijas,
ta?u ?ie cilv?ki ir ?rk?rt?gi pa?kritiski, vi?i visu laiku mok?s ar
vainas apzi?u un mazv?rt?bas kompleksiem, k? ar? stingri iev?ro mor?l?s
pras?bas. Sensit?vs cilv?ks izvair?s no jaun?m, liel?m komp?nij?m un
neiesaist?s riskantos pas?kumos.
Nepilnv?rt?bas saj?tas d??, sevi??i spilgti izpau?as
hiperkompens?cijas reakcija – pastiprin?ta v?lme p?rvar?t savus
kompleksus. Pa?apliecin??anos mekl? taj?s darb?bas sf?r?s, kur?s
visvair?k izpau?as vi?u nepilnv?rt?ba. T?d?j?di kautr?gi un nedro?i
cilv?ki izliekas atrais?ti, pat iedom?gi, un cen?as izr?d?t savu
ener?iju un gribassp?ku. Bet tikl?dz situ?cija prasa izl?m?bu, taj?
pa?? mirkl? vi?i atk?pjas. Ja izdodas ieg?t ??du cilv?ku uztic?bu un
vi?i j?t sarunas biedra simp?tijas un atbalstu, tad aiz “nokritu??s
maskas” atkl?jas nosod?jumu un p?rmetumu pilna dz?ve, emocionalit?te un
nesam?r?gi augst?s pras?bas pret sevi.


3. TRAUKSMAINAIS TIPS


?? tipa rakstura ?pa??bas ir ?oti tuvas sensit?vajam tipam. ??di
cilv?ki iek??ji ir ?oti nedro?i, sv?rst?gi, viegli ievainojami ar
tieksmi ?aub?ties. Sev? tie saskata daudz tr?kumu. Vi?iem ir ?rk?rt?gi
gr?ti pie?emt k?du l?mumu un aizst?v?t savas intereses vai viedokli
diskusij?s un str?dos. Nosl?gt?ba tiem parasti ir ?r?ja, bet biklums un
kautr?gums izpau?as kontakt? ar sve?iem cilv?kiem un nepierastos
apst?k?os.
K? raksta A. Vorobjovs: “Ar nepaz?stamiem gr?t?bas sag?d? pat form?li
kontakti”.
[11., 24.]
Ta?u reiz?m ?? rakstura tipa p?rst?vju iztur??an?s ir pret?ja – t? ir
izaicino?a, nekaun?ga, bet tas ir tikai m??in?jums nobaid?t otru, un
parasti p?c mirk?a vi?i jau saplok, jo t? ir bijusi tikai ?r?ja
brav?ra. Visas pierast?s dz?ves izmai?as vi?i p?rdz?vo ar gr?t?b?m, k?
aizsargl?dzeklis pret to izveidojas p?rlieka punktualit?te un s?kumaina
akur?t?ba, ?? iemesla d?? katrs darbs tiek veikts ?pa?i r?p?gi, stingri
p?c pl?na. ??s ?pa??bas ir noder?gas tajos darb?bas veidos, kuros
k??das ir ?pa?i b?stamas vai nev?lamas. Piem?roti b?tu t?di amati, kas
saist?ti ar medic?nas un finansu nozari. Trauksmain? tipa p?rst?vjiem
vad?t?ja lomu trauc?tu pild?t nesp?ja ?tri pie?emt l?mumus un iejusties
jaunos apst?k?os. L?deriem ir j?b?t ar? p?rliecin?tiem par sevi, bet
p?c iepriek?min?t? var secin?t, ka trauksmainajam tipam ?? ?pa??ba
nepiem?t.



4. DEMONSTRAT?VAIS TIPS


?? rakstura tipa iez?mes ir ?oti pla?i izplat?tas. T?s
raksturojas ar p?augstin?tu izstum?anas sp?ju. ?o personu galven?
rakstura ?pa??ba ir tieksme ??ist noz?m?g?kiem, atz?tiem. Vi?iem ir
rakstur?gs kust?gums, savas iedom?t?s lomas sp?le, fant?zija, mel?gums,
izlik?an?s. T?diem cilv?kiem ir nepiecie?ams, lai par vi?iem run?tu,
skat?tos, saj?smin?tos. K? raksta V. Ren?e: “.. v?l??an?s past?v?gi b?t
uzman?bas centr?, ir galven? demonstrat?v? rakstura ?patn?ba”.
[8., 44.]
Vi?i neatlaid?gi cen?as pan?kt, lai b?tu uzman?bas centr?, darot to
ar jebkuriem l?dzek?iem. Uz ??du cilv?ku var pat kliegt, kritiz?t, ar?
tas vi?u apmierin?s, galvenais, lai tikai netiktu ignor?ts.
Iespaidu uz citiem cilv?kiem vi?i atst?j, dramatiz?jot da??das
lietas, ta?u gad?s, ka ??s personas ?sti nevar at??irt, kur beidzas
vi?u fant?zija un kur s?kas realit?te. Parasti savas fant?zijas vi?i
st?sta ?oti ticami, t?d?? ar? atrodas uzman?bas centr?, jo vi?u dz?ve
izr?d?s tik ori?in?la un p?rsteidzo?a.
?iem cilv?kiem piem?t ar? ?pa?s artistiskums. Vi?i ?oti labi iej?tas
da??d?s lom?s, j?t situ?ciju vai otru cilv?ku, un prot nosp?l?t t?du
lomu, kura ir piem?rota ?ai situ?cijai. Labv?l?gos apst?k?os prasme
iejusties lom? dod iesp?ju sasniegt labus rezult?tus t?d?s darb?bas
sf?r?s k? pedagogs, aktieris, psihoterapeits, tirzdniec?bas a?ents.
Gandr?z vienm?r vi?i cen?as k??t par l?deriem, ta?u parasti ?aj?
poz?cij? ilgi nenoturas, jo citi ?oti ?tri saprot, ka ori?in?l?s idejas
bie?i vien ir tikai izdoma un liel?ba.


5. DIST?MAIS TIPS

?is rakstura tips ir pret?js hipert?majam. Tas izpau?as k? past?v?gi
pazemin?ts noska?ojums, dr?mums, skumjas. Tendence piev?rst uzman?bu
visam negat?vajam. Ja vi?i run? par citiem, tad vienm?r cen?as uzsv?rt
otra tr?kumus. Parasti ir lieli pesimisti, ?oti pas?vi un bezdarb?gi.
Necen?as uzs?kt kaut ko re?lu, jo “dz?v? ta?u nekam nav j?gas”. Ta?u
neskatoties uz ?o pesimismu, k? raksta A. Vorobjovs: “Aiz ?o cilv?ku
?r?j?s atsve?in?t?bas un dr?muma sl?pjas j?t?gums, dv?seliska
atsauc?ba, past?v?ga gatav?ba uz pa?uzupur??anos”.
[11., 236.]
Darb? ?ie cilv?ki ir nopietni, cent?gi, krietni, bet negat?vais ir
nedro??ba, nesp?ja pie?emt svar?gus l?mumus bez ?aub?m. Vi?i ?tri
nogurst, slikti panes ilgsto?u psihisko slodzi, k? ar? p?rdz?vo savu
v?jumu un bezsp?c?bu, neveiksmju gad?jumos kr?t izmisum?.
Ja darb?ba ir pierasta, tad var tikt sasniegti iev?rojami pan?kumi,
pateicoties krietnai, saisto?ai un atbild?gai pieejai. Attiec?bas ar
citiem dist?m? tipa p?rst?vjiem veidojas stabilas, jo vi?u pozit?v?s
?pa??bas ir krietnums un uzticam?ba. Tom?r l?dera lomu vi?i nesp?tu
pietiekami labi pild?t, jo tr?kst aktivit?tes un p?rliec?bas par saviem
sp?kiem, ar? past?v?gais pazemin?tais noska?ojums neiedvestu padotajiem
v?lmi akt?vi darboties organiz?cij?.

6. RIGIDAIS TIPS


?o tipu reiz?m ar? d?v? par “iestr?gu?o tipu”. Ikdien? vi?us m?dz
d?v?t par fan?ti?iem, jo ir ar noslieci veidot idejas, kuras p?r?em
sav? var? apzi?u un ietekm? visu uzman?bu. Savas idejas cen?as realiz?t
par katru cenu. K? raksta V. Ren?e: “?ie cilv?ki var uzskat?t sevi par
izgudrot?jiem, kuru izgudrojumus neatz?st, vi?i neg?st piekri?anu,
staig? pa da??d?m instanc?m un c?n?s, lai izgudrojums tiktu atz?ts”.
[8., 48.]
Tie ir cilv?ki, kas parasti s?dzas un uzskata, ka vi?iem tiek
nodar?ts p?ri, t?d?? ar? c?n?s par savu taisn?bu. T?tad t?s var b?t
person?bas ar ?rk?rt?gi dzi?u iek??ju p?rliec?bu, kas ner??in?s ne ar
k?diem ???r??iem, lai sasniegtu savu m?r?i. ??da rakstura ?pa?niekiem
rakstur?gs paaugstin?ts pa?v?rt?jums, pa?pa??v?ba, augstpr?t?ba,
godk?re. Parasti vi?iem piem?t liels egoisms un p?rlieka iedom?ba. K?
saka A. Vorobjovs: “Par apk?rt?jo ?sten?bu vi?iem ir interese tikai
tikt?l, cik t? skar vi?u person?bu, bet viss, kas neskar vi?u es, tiem
??iet neinteresants un uzman?bu nesaisto?s”.
[11., 233.]
Reiz?m ?ie cilv?ki var k??t ar? diezgan agres?vi, ja k?ds trauc?
sasniegt iecer?to m?r?i. Parasti sav?s neveiksm?s vi?i vaino citus
cilv?kus, t?d?? organiz?cij? b?tu sam?r? gr?ti veidot labas attiec?bas
ar kol??iem. Gr?t?bas saskarsm? rad?tu ar? tas, ka rigid? tipa
p?rst?vji ir atrieb?gi un iedom?gi. Jebkuru iebildumu vai vienaldz?bu
vi?i uztver k? personisku apvainojumu.
Ja ?o personu nodomi sakr?t ar sabiedriskajiem, tad vi?i var
izr?d?ties par ?oti v?rt?giem un noder?giem darbiniekiem. Pret?j?
gad?jum? non?k atkl?t? konflikt? ar sabiedr?bu. T?tad ??di darbinieki
darba efektivit?ti paaugstin?tu tikai tad, ja organiz?cijas nost?dnes
sakristu ar vi?u nost?dn?m, savuk?rt kol??u vid? vi?i neb?tu sevi??i
cien?ti un m?l?ti sava egoisma, iedom?bas d??.

7. UZBUDIN?MAIS TIPS


Pie ?? tipa pieder tie cilv?ki, kas nesp?j kontrol?t savas emocijas,
j?tas, galvenok?rt, savas negat?v?s emocijas. Parasti tie ir
nesavald?gi cilv?ki, kuriem ir rakstur?ga kontroles pav?jin??an?s p?r
tieksm?m un ierosm?m, kas izpau?as k? r?c?bas nemotiv?cija, rupj?ba,
pak?au?an?s aizrau?an?s tieksm?m, dusm?gums, ?ild?gums, ?tra
sakaitin?m?ba un ne??l?ba. ??di cilv?ki bie?i iesaist?s konfliktos
visniec?g?k? iemesla d??, ta?u, ja ierobe?o vi?u personisk?s intereses,
notiek ?pa?i sp?c?gas naida izpausmes. K? raksta V. Ren?e: “ .. ?ie
cilv?ki ir ?oti ?gni, ?oti ?auni dom?s un darb?b? pret apk?rt?jiem,
uzbr?ko?i”.
[8., 50.]
Vi?iem piem?t ar? tendence tiekties p?c l?dera lomas, t?d?j?di darba
proces? mekl? partnerus, kas pak?aujas bez ierun?m. Savu autorit?ti
parasti nostiprina ar rupj?bu un ne??l?bu. Vislab?kie darb?bas veidi
t?diem cilv?kiem ir fiziskais darbs un sports. B?tu gr?ti iedom?ties
uzbudin?m? tipa cilv?ku veicam pedagoga vai psihologa pien?kumus, jo
iej?t?ba nav vi?a stipr? puse. To apstiprina ar? V. Ren?es teiktais:
“.. sv?tul?gi, liekul?gi, reiz?m glaim?gi un taj? pa?? laik? gatavi dot
triecienu vai uzbrukt, vai kaut ko izmantot sav?s interes?s”.
[8., 51.]
??diem cilv?kiem piem?t ar? tendence lietot m??v?rdi?us, aiz kuriem
parasti gan ir sl?pta agresivit?te. T? vi?i m??ina apspiest sev?
dusmas, ko izj?t pret otru cilv?ku. Gandar?jumu vi?iem sag?d? citu
cie?anas, t?d?? ar? ?is ir ?aundab?g?kais rakstura akcentu?cijas tips.


8. CIKLOT?MAIS TIPS

Ciklot?majam tipam rakstur?ga regul?ra noska?ojuma, garast?vok?a
mai?a, kas nav atkar?ga no ?r?jiem apst?k?iem. K? saka V. Ren?e: “ ..
cilv?k? ir it k? k?ds iek??js meh?nisms, kas vi?u p?rsl?dz no viena
garast?vok?a cit?”.
[8., 47.]
T?tad cilv?kam ar ??du akcentu?ciju garast?voklis var main?ties bez
jebk?da iemesla. Ja ir nelabv?l?gi apst?k?i, tad ciklot?majam tipam
pazemin?s darbasp?jas, k? ar? par visu z?d interese. Ar? neveiksmes un
str?di tiek ?oti smagi p?rdz?voti. Ja k?ds izsaka nopietnus p?rmetumus,
var tikt izsauktas domas par pa?a nepilnv?rt?bu.
Regul?r? garast?vok?a mai?a visliel?k?s gr?t?bas rad?tu saskarsm? ar
citiem, t?d?j?di darba proces? ar ??du cilv?ku ir ?oti gr?ti veidot
labas attiec?bas, jo otrs nevar zin?t, kad kol??im atkal var main?ties
garast?voklis. ?? pa?a iemesla d?? ciklot?m? tipa p?rst?vim neb?tu
piem?rots vad?t?ja amats, jo vi?? p?k??i var non?kt nopietn?, nom?kt?
noska?ojum?, un p?c k?da laika atkal k??t dz?vespriec?gs, akt?vs un
darb?gs.
Lai veidotos labv?l?gas darba attiec?bas ar kol??iem, darbiniekam ar
??du rakstura akcentu?ciju b?tu j?iem?c?s kontrol?t savas emocijas.
?iem cilv?kiem m?dz b?t iedvesmas periodi un periodi, kad vi?iem z?d
interese par visu, t?d?j?di tas nav savienojams ar stingru darba re??mu
un vispiem?rot?k?s vi?iem b?tu rado??s profesijas.
T?tad, ja cilv?kam ir rakstur?gas ??das ?pa??bas, tad ir svar?gi, lai
vi?? to apzin?s, jo tas tikai pal?dz?s p?rvar?t gr?tos “dz?ves br??us”.
Ciklot?mijas gad?jum? “iestr?g?ana” vien? noteikt? uzved?bas tip?
neilgst tikai da?as stundas, t? var ilgt pat l?dz vair?kiem gadiem,
t?d?? ir ?oti b?tiski apzin?ties ?o savu ?patn?bu.



2. J?DZIENA “ORGANIZ?CIJA” VISP?R?GS RAKSTUROJUMS


Organiz?cija ir cilv?ku grupa, ka apzin?gi sadarbojas kop?ja m?r?a
(m?r?u) sasnieg?anai.
Ta?u jebkuru cilv?ku kopu nevar uzskat?t par organiz?ciju. Lai
cilv?ku grupu uzskat?tu par organiz?ciju, tai j?atbilst ??diem
krit?rijiem:
- cilv?ku grupas esam?ba, kuras locek?i str?d? kop? ar nodomu sasniegt
kop?ju m?r?i,
- visiem ir viens m?r?is, kuru visi grupas locek?i pie?em par kop?ju.
Sekm?gu organiz?cijas darb?bu var nodro?in?t, ja taj? darbojas
pietiekams skaits vad?t?ju – ideju ?eneratoru, organizatoru un
prakti?u, respekt?vi, cilv?ki str?d? spraig?k un padara vair?k nek?
tad, ja vi?i b?tu str?d?ju?i atsevi??i. Tas noz?m?, ka organiz?cija
str?d? efekt?vi.
Ir ??di efekta komponenti:
1. organiz?cija apvieno daudzu cilv?ku p?les, un ?o p??u vienlaic?gums
rada ener?ijas pieaugumu,
2. cilv?ki, iek?aujoties organiz?cij?, izpilda k?du noteiktu darbu,
3. t? k? organiz?cij? cilv?ku p?les tiek kooper?tas, pieaug visas
organiz?cijas ener?ija, kop?gie m?r?i tiek sasniegti ?tr?k un
efekt?v?k.
Organiz?cij?m ir da??di m?r?i. Jo sare???t?ka ir organiz?cija, jo
vair?k tai ir savstarp?ji saist?tu m?r?u.
Sabiedr?b? past?v vair?ki organiz?ciju tipi. Galvenie no tiem ir tr?s
tipi:
1. Asoci?cijas – organiz?cijas, kur?s cilv?ki apvienojas labpr?t?gi.
2. Birokr?tisk? tipa organiz?cijas – katram organiz?cijas loceklim
tiek pie??irta noteikta loma, pien?kumi un atbild?ba atbilsto?i
vi?a statusam organiz?cij?.
3. Tot?l?s organiz?cijas – funkcion? k? iest?des, kur?s noteikts
cilv?ku kontingents uz ilg?ku laiku tiek izol?ts no sabiedr?bas.
?tisku apsv?rumu d?? kursa darba autore nemin?s p?t?m?s
organiz?cijas pilnu nosaukumu. P?t?m?s birokr?tisk? tipa organiz?cijas
- X pils?tas domes - galvenais darb?bas virziens ir, viet?j?s
pa?vp?rvaldes realiz??ana dz?v?., un t?s darb?bas funkcijas ir ??das:
- komun?lo pakalpojumu organiz??ana,
- administrat?v?s teritorijas labiek?rto?ana,
- r?pes par iedz?vot?ju izgl?t?bu,
- vesel?bas apr?pes pieejam?bas nodro?in??ana,
- civilst?vok?a aktu re?istr??ana,
- valsts statistikai nepiecie?amo zi?u sav?k?ana un snieg?ana,
- sabiedrisk? transporta pakalpojumu organiz??ana,
- pedago?isko darbinieku t?l?kizgl?t?bas organiz??ana,
- b?rnu ties?bu aizsardz?bas ?steno?ana attiec?gaj? administrat?vaj?
teritorij?,
- uz??m?jdarb?bas sekm??ana.



3. DARBINIEKU PERSON?BAS ?PA??BU IZP?TE X PILS?TAS DOM?

3.1. P?T?M?S GRUPAS APRAKSTS

Soci?l? grupa – noteikts cilv?ku kopums, kuram rakstur?gas kaut k?das
kop?gas paz?mes.
Visp?rpie?emta soci?lo grupu klasifik?cija nepast?v. Krievu sociolo?e
G. M. Andrejeva sniedz ??du iedal?jumu:
1. Nosac?t?s grupas – grupas ir p?c kaut k?das pz?mes no sabiedr?bas
izdal?ts cilv?ku kopums.
2. Re?l?s grupas – sabiedr?b? funkcion?jo?i cilv?ku kopumi, kuru
locek?us saista objekt?vi past?vo?as attiec?bas.
2.1. Laboratorijas grupa –cilv?ku kopums, kuri tiek uzaicin?ti
piedal?ties p?t?jum?.
2.2. Dabisk?s grupas – veidojas un past?v sabiedr?b? “pa?as par sevi”
k? sabiedr?bas soci?l?s strukt?ras elementi.
3. Neorganiz?t?s grupas – grupas, kuru dal?bnieku vid? ir vismaz?k
cie?as saites.
4. Dif?z?s grupas – dal?bnieki apvienojas uz savu simp?tiju pamata.
5. Person?go m?r?u grupas – iesaist?s cilv?ki, lai kop? realiz?tu sev
svar?gus m?r?us.
6. Darba grupas – cilv?ki iek?aujas, lai kop? darbotos sev un
sabiedr?bai noz?m?gu m?r?u sasnieg?an?.
Pirm? b?tisk?k? grupas paz?me ir savstarp?j?s attiec?bas grupas
dal?bnieku vid?, tie paz?st cits citu, un uztver viens otru k? sav?jos.
Otr? b?tisk?k? grupas paz?me ir grupas strukt?ra, kura izveidojas
p?c zin?ma laika, katram grupas dal?bniekam ir savs statuss grup? un
tam atbilsto?a loma.

Tika aptauj?ta x pils?tas domes darba grupa, kur katram dal?bniekam
ir savs atbilsto?s statuss un loma. Anket??an? piedal?j?s x pils?tas
domes 30 darbinieki. Atpaka? tika sa?emti visi eksempl?ri, jo
respondentiem tika pal?gts anketas aizpild?t uz vietas.



3.2. P?T?JUMU METODIKAS RAKSTURS

P?t?jums tika veikts ar aptaujas anketu pal?dz?bu. Anketa sast?v no
9 jaut?jumiem.
1. Pie?emot darb? jaunu darbinieku visliel?ko uzman?bu J?s piev?rsiet?
- vecumam
- dzimumam
- ?r?jam izskatam
- izgl?t?bai
- darba pieredzei
- rakstura ?pa??b?m

2. Vai darbinieka temperamentam ir svar?ga noz?me saskarsm? ar citiem
cilv?kiem?
- j?
- n?

3. J?supr?t, darbinieka rakstura ?pa??b?m ir b?tiska noz?me?
- saskarsm? ar cilv?kiem
- darba efektivit?tes paaugstin??an?
- abos iepriek?min?tajos variantos

4. Pie intens?viem darba procesiem J?s nor?kotu?
- hol?ri?i
- melanholi?i
- sangv?ni?i
- flegm?ti?i

5. J?supr?t, vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu?
- hol?ri?is
- melanholi?is
- sangv?ni?is
- flegm?ti?is

6. Pien?kumus, kuros nepiecie?ama ?tra l?mumu pie?em?ana un liela
atbild?bas izj?ta, J?s uztic?tu veikt?
- hol?ri?im
- melanholi?im
- sangv?ni?im
- flegm?ti?im

7. Lai darba kolekt?v? kol??u vid? veidotos labas attiec?bas, svar?g?kais
ir?
- kop?gas intereses
- raksturu sader?ba
- abi iepriek?min?tie varianti

8. Vai J?s, veidojot jaunu kolekt?vu, piev?rstu uzman?bu darbinieku
raksturu sader?bai?
- j?
- n?

9. J?su vecums?
- 18 – 30 g.
- 31 – 40 g.
- 41 – 50 g.
- 50 un vair?k



3.3. IEG?TO APTAUJAS ANKETU ANAL?ZE UN INTERPRET?CIJA

1. Pie?emot darb? jaunu darbinieku, visliel?ko uzman?bu J?s piev?rstu?
1.att?ls
Tabul? redzams, ka visliel?k? uzman?ba tiek piev?rsta darba pieredzei
un izgl?t?bai, bet vismaz?k? vecumam, dzimumam, ?r?jam izskatam un
rakstura ?pa??b?m.



1. Vai darbinieka temperamentam ir svar?ga noz?me saskarsm? ar citiem
cilv?kiem?
2.att?ls

Tabul? redzams, ka respondenti uzskata, ka temperamentam tipam ir ?oti
svar?ga noz?me saskarsm? ar citiem cilv?kiem.



3. J?supr?t, darbinieka rakstura ?pa??b?m ir b?tiska noz?me?
3.att?ls


?is aptaujas jaut?jums par?da, ka darbinieka rakstura ?pa??b?m ir
b?tiska noz?me gan saskarsm? ar cilv?kiem, gan ar? darba efektivit?tes
paaugstin??an?.



4. Pie intens?viem darba procesiem J?s nor?kotu?
4.att?ls


Pie intens?viem darba procesiem visvair?k tiktu nor?koti
sangv?ni?i un tad sekotu tikai hol?ri?i, turpret?im neviens no
respondentiem nenor?kotu flegm?ti?i un melanholi?i.



5. J?supr?t, vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu?
5.att?ls

Vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu melanholi?i, p?c tam tikai
flegm?ti?i, turpretim tikai viens respondents to uztic?tu veikt
hol?risk? temperamenta tipa p?rst?vim.


6. Pien?kumus, kuros nepiecie?ama ?tra l?mumu pie?em?ana un liela
atbild?bas izj?ta, J?s uztic?tu veikt?

6.att?ls

Tabula par?da, ka pien?kumus, kuros nepiecie?ama ?tra l?mumu
pie?em?ana un liela atbild?bas izj?ta, vislab?k veiktu hol?ri?i un tad
tikai sangv?ni?i, bet neviens no aptauj?tajiem to neuztic?tu
flegm?ti?iem un melanholi?iem.



7. Lai darba kolekt?v? kol??u vid? veidotos labas attiec?ba,
svar?g?kais ir?
7.att?ls

Apl?kojot tabulu, var secin?t, ka par svar?g?ko tiek uzskat?tas gan
kop?gas intereses, gan ar? raksturu sader?ba.



8. Vai J?s, veidojot jaunu kolekt?vu, piev?rsiet uzman?bu darbinieku
raksturu sader?bai?
8.att?ls

Tabulas dati par?da, ka veidojot jaunu kolekt?vu, liel?k? da?a
potenci?lo darba dev?ju piev?rstu uzman?bu darbinieku raksturu
sader?bai.



9. J?su vecums? 9. att?ls

Liel?k? da?a respondentu ir vecum? no 41 – 50 gadiem, bet vismaz?k ir
vecum? p?c 50 gadiem.



SECIN?JUMI



Izstr?d?jot kursa darbu “Darbinieka person?bas ?pa??bu saikne ar
darba efektivit?ti organiz?cij?” tika secin?ts:
1. Sangv?nisk? temperamenta p?rst?vjiem vispiem?rot?kais ir
organizatoriskais darbs, t?tad darbs ar cilv?kiem, nevis liet?m.

2. Melanholi?i vislab?k veiks vienmu?u, monotonu darbu, kur? ir maza
saskarsme ar cilv?kiem.

3. Hol?ri?i ir “dzimu?i l?deri”, kas ar savu ener?iskumu un m?r?tiec?bu
sp?j aizraut ar? citus.

4.Flegm?tisk? tipa p?rst?vji sp?j vislab?k veidot attiec?bas ar citiem
un visilg?k iztur?t gan fizisku, gan gar?gu slodzi.

5. Hipert?m? tipa p?rst?vji ir ?oti akt?vi un darb?gi, tom?r vi?u
attiec?b?s ar cilv?kiem ir rakstur?ga nestabilit?te.

6. Sensit?v? tipa p?rst?vji ir bikli, kautr?gi, par sevi nep?rliecin?ti
cilv?ki.

7. Trauksmain? tipa p?rst?vjiem rakstur?ga iek??ja nedro??ba un
sv?rst?gums, kas parasti tiek kompens?ts ar p?rlieku punktualit?ti un
s?kumain?bu.

8. Demonstrat?vajam tipam piem?t tieksme vienm?r atrasties uzman?bas
centr? un tikt atz?tam.

9. Dist?m? tipa p?rst?vjiem rakstur?gs pazemin?ts noska?ojums un
tendence piev?rst uzman?bu visam negat?vajam.

10. Rigid? tipa p?rst?vji par katru cenu cen?as realiz?t savas idejas,
un ir p?rlieku iedom?gi un egoistiski.

11. Uzbudin?majam tipam ir rakstur?ga nesp?ja kontrol?t savas emocijas,
k? ar? agresivit?te un tieksme b?t autorit?tei.

12. Ciklot?m? tipa p?rst?vjiem ir rakstur?gas regul?ras noska?ojuma
mai?as, kuras vi?iem ir j?iem?c?s kontrol?t.

Analiz?jot literat?ru par person?bas ?pa??bu saikni ar darba
efektivit?ti organiz?cij?, tika secin?ts, ka darbinieka temperamentam
un rakstura ?patn?b?m ir ?oti b?tiska noz?me darba efektivit?tes
paaugstin??an?, jo ikvienam cilv?kam ir savs temperamenta tips un tikai
sev rakstur?gas ?pa??bas, kas nosaka gan vi?a darbasp?jas, gan ar?
attieksmi pret citiem.
Veicot aptauju x pils?tas dom? , galvenie secin?jumi ir ??di:
1. Pie?emot darb? jaunu darbinieku, visliel?k? uzman?ba tiek piev?rsta
izgl?t?bai un darba pieredzei, turpretim rakstura ?pa??bas tiek
vismaz?k ?emtas v?r?.

2. Darbinieka rakstura ?pa??b?m ir b?tiska noz?me gan saskarsm? ar
cilv?kiem, gan ar? darba efektivit?tes paaugstin??an?.

3. Pie intens?viem, atbild?giem darba procesiem tiktu nor?koti
hol?risk? un sangv?nisk? temperamenta p?rst?vji.

3. Vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu melanholi?i un flegm?ti?i.

4. Veidojot jaunu kolekt?vu, darbinieku raksturu sader?bai tiktu
piev?rsta uzman?ba.

T?tad potenci?lie darba dev?ji saprot, cik b?tiski ir piemekl?t katram
darbiniekam piem?rotu darbu, atbilsto?i vi?a temperamentam un rakstura
?pa??b?m, jo no t? ir atkar?ga darba efektivit?te organiz?cij?, k? ar?
cilv?ka atdeve darba proces?.


ANOT?CIJA


Kursa darba nosaukums “ Darbinieka personisko ?pa??bu saikne ar
darba efektivit?ti organiz?cij? ”.
Kursa darbam ir 3 noda?as, kur?s tiek raksturota un analiz?ta
attiec?go temperamenta un rakstura akcentu?cijas tipu saikne ar darba
efektivit?ti organiz?cij?, raksturota p?t?m? organiz?cija un p?t?mo
cilv?ku grupa, k? ar? analiz?ti un interpret?ti aptaujas anketu
rezult?ti.
Secin?jumos tiek iztirz?ti galvenie secin?jumi, kas ieg?ti rakstot
kursa darbu.
Anot?cija latvie?u un ang?u valod?.
Izmantot?s literat?ras saraksts.
Pielikum? iek?auts aptaujas anketas paraugs.
Kursa darbs ir 32 lappuses.



ANNOTATION


The title of course work is “Worker’s personality qualities union
with a efficiency of job”. There are 3 chapters. In these chapters were
described and analysed fellows of corresponding union with the
efficiency of job and analysed the results of sample of questionnaire.
In conclusion were reviewed the main conclusions, which acquired,
writting the course work.
Use of bibliography.
In a supplement was included the sample of questionnaire.
Annotations in latvian.
Annotation in english.
There are 32 pages in the course work.



IZMANTOT? LITERAT?RA



1. DAKO P. Psiholo?ijas br?numain?s uzvaras.//Zvaigzne ABC. – 1998. –
567.lpp.

2. DIDERIHS H. Uz??muma ekonomika.// Zin?tne. –2000.- 515.lpp

3. GODVINS M. Kas j?s esat? Pa?identit?tes noteik?anas metodes.//
Zvaigzne ABC. – 1999.- 102.lpp. 23.-25. noda?a.

4. LITAUERE F. Kas es esmu. ?etri temperamenta tipi.// Jumava. – 1998.-
181.lpp.

5. OM?ROVA S. Cilv?ks dz?vo grup?.// R?ga. – 1996.-171.lpp.

6. PETROVSKIS A., BRU?LINSKIS A., ZIN?ENKO V. Visp?r?g? psiholo?ija.//
Apgaism?ba. – 1986.- 462.lpp.

7. PRAUDE V. BE??IKOVS J. Mened?ments.// Vaidelote.- 1996.- 410.lpp.

8. REN?E V. Psiholo?ija. Person?bas psiholo?ija.// Zvaigzne ABC. –
2000.- 123.lpp.

9. SPULLE ?. A. Praktiskais person?lmened?ments.// SIA “Biznesa
augstskola Tur?ba”. – 1998.– 303.lpp.

10. VOROBJOVS A. Psiholo?ijas pamati.// R?ga. – 2000.– 212.lpp.

11. VOROBJOVS A. Visp?r?g? psiholo?ija.// R?ga. – 2000.- 321.lpp.

-----------------------
[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]


[pic]






Реферат на тему: Raюoрnas uzskaite, paрizmaksas, kalkulвcija un analоze


LLU Ekonomikas fakult?tes

Ekonomikas specialit?tes nekl?tienes

kontroldarbs
ra?o?anas uzskaite, pa?izmaksas kalkul?cija un anal?ze



Jelgav?,
1999.



1. K?di ir izmaksu un atdeves uzskaites un pa?izmaksas kalkul?cijas
uzdevumi gr?matved?b? un perspekt?vaj? pl?no?an??


Vad?bas gr?matved?b? izmaksu uzskaite un pa?izmaksas apr??ini ir
uz??muma iek??j?s uzskaites svar?g?k?s sast?vda?as un veido paral?li
finansu gr?matved?bai otru uz??muma kop?j?s gr?matved?bas nozari. Izmaksu
uzskaite vad?bas gr?matved?b? ir visdinamisk?k? f?ze vis? uz??muma
uzskait?.
T?s galvenais uzdevums pal?dz?t vad?bai pl?not un kontrol?t
saimniecisko darb?bu. ?pa?os p?rskatos apkopota visa gr?matved?bas
inform?cija pal?dz vad?t?jiem atrisin?t saimniecisk?s darb?bas probl?mas.

Izmaksu un atdeves galvenais uzdevums ir pl?no?ana un kontrole:

. Pl?no?anas uzdevums - darb?bas m?r?u izv?le un l?dzek?u noteik?anu to
sasnieg?anai. Pl?nojot j?rod pamatota atbilde apr??iniem: ko uz??mums
grib sasniegt? kas , k? un kad j?dara iecer?t? m?r?a sasnieg?anai?
. Kontroles uzdevums – sekot uz??m?jdarb?bas atbilst?bas pl?nam. Kontroles
sist?mai j?konstat? novirzes no t?mes jeb bud?eta r?d?t?jiem, kurus par
katru darb?bas veidu v?l pirms attiec?g? p?rskata perioda sast?da, lai
sal?dzin?tu faktiskos sasniegumus ar pl?notajiem.

Izmaksu un atdeves gr?matved?bas darb?ba v?rsta galvenok?rt uz
n?kotni, ietverot ar? tagadni, bet daudz maz?k – pag?tni.?os gr?matved?bas
p?rskatus sast?da ?s?kam periodam nek? finansu gr?matved?b?.
Izmaksu un atdeves gr?matved?bai j?dod pamatojums pa?ra?oto kr?jumu –
gatavo un negatavo izstr?d?jumu, pa?ra?oto materi?lu un nepabeigto
pas?t?jumu nov?rt??anai, kas nepiecie?ams ?o kr?jumu atspogu?o?anai finansu
uzskait?, it ?pa?i p?rskata bilanc?, t.i., veic apr??inot izstr?d?juma
pa?izmaksu, jo tas ir galvenais krit?rija kr?jumu nov?rt??an?.

Tie?ie izmaksu un atdeves apr??inu da?as uzdevumi:

1) uztvert visas p?rskata period? ar pamatdarb?bu saist?t?s izmaksas
un ie??mumi, un, t?s sal?dzinot, noteikt pamatdarb?bas sniegumu jeb
atdevi;
2) noteikt vien? apr??inu period? ra?ot?s produkcijas pa?izmaksu un
t?s p?rdo?anas finansu rezult?tu;
3) noteikt vienas vien?bas produkcijas pa?izmaksu – faktisko, pl?noto;
4) kontrol?t pamatdarb?bas atmaks??anos;
5) kontrol?t bud?etos noteikt? izmai?u l?me?a iev?ro?anu;
6) kontrol?t pamatdarb?bas atmaks??anos, k? ar? atsevi??u produkciju
veidu rentabilit?ti;
7) dot pamatojumu pl?no?anai un l?mumu pie?em?anai.

?o uzdevumu veik?anai visas izmai?as grup?:
1) pa izmaksu veidiem jeb poste?iem;
2) pa izmaksu ra?an?s viet?m;
3) pa izmaksu nes?jiem.

Izmaksu un atdeves apr??iniem j?dod atbilde uz sekojo?iem jaut?jumiem:
a) K?das izmaksas izveidoju??s?
b) Kur izmaksas ir izveidoju??s?
c) Uz ko attiecas izmaksas?



2. Ar ko at??iras integr?t? gr?matved?ba no dal?t?s gr?matved?bas?

Integr?t? gr?matved?b? visas izmaksas uzskaita vienot? kontu sist?m?,
kas izveidota uz vienota kontu pl?na un vienotas bilances b?zes.
Integr?l?s sist?mas tr?kumi:
1) Izmaksu uzskaitei j?atver liels skaits kontu, kas apgr?tina
gr?matved?bas darbu un pie?auj k??d??anos kontu kodos dokumentu
apstr?d?.
2) Izz?d starp?ba starp j?dzieniem “izdevumi” un “?zmaksas” , nav
tie?i redzama izdevumu strukt?ra pa izdevumu jeb izmaksu
elementiem. Vajadz?gi papildr??ini.
3) Pa?izmaksu var kalkul?t tikai viens darbinieks – bilancsp?j?gs
gr?matvedis. Nav iesp?jama darba dal??ana izmaksu uzskait? un
pa?izmaksas kalkul?cij?.
4) Nav atdal?ta uz??muma konfidenci?l? inform?cija no visp?rpieejam?s
inform?cijas.
5) Pats sadal?jums kontos neatbilst galvenajiem gada p?rskata
dokumentiem – p?rskata bilances un pe??as zaud?juma apr??ina
sast?d??anas pras?b?m, prasa papildus apr??inus.
6) Nav iesp?jamas p?rr??in?tas kalkul?t?s cenas materi?lu pat?ri?am
un pamatl?dzek?u nolietojumam, k? ar? citu kalkul?to izmaksu
lieto?ana pa?izmaksu apr??in??an?.
7) Gr?ti apvienot divas galven?s uzskaites pras?bas:
- inform?cija par uz??muma finansu st?vokli;
- uz??muma vad?bas nodro?in??ana ar l?mumu pie?em?anai nepiecie?amo
iek??jo inform?ciju.
8) Apgr?tin?ta izmaksu kontrole un ?s?ku p?rskata periodu lieto?ana
izmaksu uzskait?, sal?dzinot ar finansu gr?matved?bu.
9) Uz??muma darb?bas finansu rezult?ta noskaidro?ana iesp?jama tikai
p?c kontu sl?g?anas reizi ceturksn? vai gada beig?s. Cie?
gr?matved?bas operativit?te un vad?ba sa?em nov?lojo?os
inform?ciju.

Dal?t? gr?matved?b? piln?gi tiek atdal?ta finansu uzskaite no izmaksu
uzskaites, un abas ??s gr?matved?bas da?as vairs nav saist?tas ar divk?r?o
ierakstu. Finansu rezult?ta apr??in??ana notiek, finansu gr?matved?bu tie?i
sal?dzinot uz??muma ie??mumus ar izdevumiem, bez gatav?s produkcijas
pa?izmaksas apr??iniem un kalkul?cijas novir?u iegr?mato?anas ??s finansu
gr?matved?bas kontu sist?m?.
Dal?t? gr?matved?ba:
1) finansu gr?matved?ba;
2) izmaksu un atdeves gr?matved?ba jeb vad?bas gr?matved?ba.
Dal?t?s gr?matved?bas tr?kums – visp?rpieejam? inform?cija ir atdal?ta
no iek??j?s, konfidenci?l?s inform?cijas.
Dal?t? gr?matved?ba nodro?ina racion?lu darba dal??anu un ?auj veidot
uz??mama efekt?v?ku izmaksu kontroles sist?mu.
Ja izmanto dal?to gr?matved?bu, izmaksu uzskaiti var iek?rtot
divej?di:
1) izmaksas uzskait?t kontos, inform?ciju grup?jot pa izmaksu viet?m un pa
izmaksu nes?jiem.
2) statistik? jeb tabulu form?, kad inform?ciju uzreiz no pirmdokumentiem
ievieto ?pa??s apr??inu tabul?s.
Galven? priek?roc?ba – finansu rezult?tu var bez gr?t?b?m apr??in?t
katru m?nesi, ar? produkcijas faktisko pa?izmaksu var apr??in?t ikm?nesi,
t? kontrol?jot ra?o?anas efektivit?ti ?sos laika periodos.


3. K? veic kalkul?ciju ar dal??anu:
- vienpak?pes kalkul?ciju ar dal??anu;
- vair?kpak?pju kalkul?ciju ar dal??anu (procesa kalkul?ciju)?


Kalkul?cija ar dal??anu izmanto , ja uz??mums ra?o tikai viena veida
produkciju, piem?ram, HES, viena miner?la ieguves raktuv?s u.c.
Vienpak?pju kalkul?cija ar dal??anu – dalot visu izmaksu kopumu ar
sara?ot?s produkcijas vien?bu daudzumu:

p?rskata perioda izmaksu kopsumma = produkcijas 1
vien?bas
p?rskata perioda ra?oto produkciju daudzums ra?o?anas pa?izmaksa

J??em v?r?:
1) produkcijas vien?b?m j?b?t nosac?ti vien?d?m, vis? ra?o?anas proces? un
t?s ra?o masveid?;
2) nedr?kst pie?aut izmai?as gatav?s produkcijas un pusfabrik?tu kr?jumos.
T?d?l to lieto sam?r? reti. Kalkul?ciju ar dal??anu tom?r var lietot
tad, ja iesp?jams skaidri noteikt katra izstr?d?juma tie??s izmaksas un uz
katru uzstr?d?juma veidu sadal?t visp?r?j?s izmaksas, apr??inot katra
izstr?d?juma veidu kop?j?s izmaksas, ja vienlaikus ar ?o produkciju taj?
pa?? ra?o?anas proces? netiek ieg?ts v?l k?ds cits produkcijas veids.

Vair?kpak?pju kalkul?cija ar dal??anu – gad?jum?, kad gatav?s
produkcijas ra?o?ana notiek vair?k?s f?z?s un vair?k?s izmaksu viet?s,
main?s ar? kr?jumu atlikumi.
Formula:

1. izmaksu vietas ra?o?anas izmaksas + 2. izmaksu vietas ra?o?anas
izmaksas +
izgatavoto 1.pusfabrik?tu daudzums izgatavoto 2.pusfabrik?tu daudzums

+ … n izmaksu vietas ra?o?anas izmaksas + vad??anas un noieta
izmaksas =
izgatavoto gatav?s prod. daudzums p?rdot?s
prod.daudzums

= viena p?rdota izstr?d?juma vien?bas pa?izmaksa



4. K? nosaka pe??as slieksni viena veida produkcijas ra?o?anai?

Apr??in?mais lielums ir p?rdodam?s produkcijas daudzums p?rdo?anas
cen?s, t.i,pe??as sliek??a r?d?t?js, un to apz?m? ar
x – k? nezin?mo lielumu,
Rc – vienas produkcijas vien?bas p?rdo?anas cenu
V – vienas produkcijas vien?bas variabl?s izmaksas
F – uz??muma fiks?to izmaksu kopsummu.

Formula:

Rc * x = VX + F + O (pie pe??as = 0)

T? k? Rc – V ir vienas izstr?d?juma vien?bas seguma summa, tad pe??as
sliek??a apr??ina formulu var vienk?r?ot:

Rc X = F : Rc – V
jeb
pe??as slieksnis = fiks?t?s izmaksas : 1 vien?bas seguma summu.

?o formulu lieto?ana r?da ar? to, cik liela noz?me ir pareizai kop?j?s
izmaksu summas sadal??anai variablaj?s un fiks?t?j?s izmaks?s. Ja ?? sadale
b?s veikta pavir?i un k??daini, k??daini b?s ar? pe??as sliek??a apr??inu
rezult?ti.
Pe??as sliek??a anal?ze visp?r ir lietojama tikai ar noteiktu
nosac?jumu: attiec?bai starp izstr?d?juma vienas vien?bas p?rdo?anas cenu
un t?s variablaj?m izmaks?m j?b?t nemain?gai k? apr??ina b?zes period?, t?
ar? prognoz?jam? perioda beig?s. Citiem v?rdiem: seguma summa vienai
izstr?d?juma vien?bai nedr?kst main?ties vis? apr??inos prognoz?jam? laik?.



Uzdevumu risin??ana.



5.1. Autotransporta uz??mums – 1

Apr??in?t viena automobi?a ekspluat?cijas izmaksu gada bud?etu:

1) darba izmaksas (Ls):

|Darba alga gad? |8 500 |
|Darba samaksa par virstund?m 10% no pamatalgas |850 |
|Soci?lais nodoklis 28 % |2618 |
|? |11 968 |

2) nosac?ti patst?v?gas izmaksas (Ls):

|Amortiz?cijas atskait?jumi gad? (p?c line?r?s |3 500 |
|metodes)- 25% gad? (a/ m v?rt?ba Ls 14 000) | |
|A/m apdro?in??ana gad? |50 |
|Darba izmaksas |11 968 |
|? |15 518 |

3) materi?l?s izmaksas (Ls):

|Degviela un sm?rvielas (1 l uz 10 km; 1l = 0,40 Ls;|1 760 |
| | |
|nobraukums = 44 000 km) | |
|Riepu nodilums (norma – 1 riepu kompl. 0,02 Ls par |880 |
|1 km) | |
|? |2 640 |


4) visu izmaksu kopums uz vienu a/m (Ls):

|Nosac?ti patst?v?gas izmaksas |15 518 |
|Materi?l?s izmaksas |2 640 |
|Remonta un tehnisk?s apkopes izmaksas |450 |
|P?r?j?s tie??s izmaksas |100 |
|? |18 708 |

5) viena km pa?izmaksa (Ls):

izmaksu kopums = 1 km pa?izmaksa
nobraukums gad?

18 708 = 0.425 Ls
44 000

5.3. Ra?o?anas pa?izmaksas kalkul??anai ar ekvivalences skait?iem.
a) apr??in?t ekvivalences skait?us atsevi??iem produkcijas veidiem;
b) apr??in?t katra izstr?d?juma veida vienas vien?bas pa?izmaksu.

|Izstr?d|1 |Sara?ot|Apr??in?|P?rr??. |Vienas |Pa?izmaksa|
|?-jumu |vien?bas|s |-tie | |vien?bas|pa |
|veidi: |p?rdo?a-|vien?bu|ekvivale|C |pa?izmak|produkcija|
| |nas cena| |n-ces

Новинки рефератов ::

Реферат: Древняя Греция политика (История)


Реферат: Ян Амос Каменский (Педагогика)


Реферат: Подмосковному угольному бассейну 150 лет (История)


Реферат: Селекция гладиолусов (Биология)


Реферат: Доказательства в гражданском процессе (Гражданское право и процесс)


Реферат: Задачи, система и функции органов юстиции Российской Федерации (Право)


Реферат: Диплом по легкой промышленности (Технология)


Реферат: Конституционный статус человека и гражданина РФ (Право)


Реферат: Модернизация узла блокировки капота автомобиля ЗАЗ-1102 "Таврия" и его модификаций (Транспорт)


Реферат: Конституция Индии (Право)


Реферат: Блокада Ленинграда (История)


Реферат: Биотехнологии (Биология)


Реферат: Химия и медицина (Химия)


Реферат: Болезнь Боткина - Острый вирусный гепатит (Биология)


Реферат: Элементарные частицы (Физика)


Реферат: Трубы электросварные из коррозионно-стойкой стали (Металлургия)


Реферат: Биологическая характеристика возбудителей вирусных трансфузионных гепатитов (Биология)


Реферат: Наши дети будут бессмертными, но, возможно, станут наполовину роботами (Философия)


Реферат: Распространение животных на Земле (Биология)


Реферат: Общие положения возмещения вреда, причиненного работникам трудовым увечьем или профессиональным за (Право)



Copyright © GeoRUS, Геологические сайты альтруист